Žans Luī Ska, SJ: "Ābrahama ceļojums ir ticības un paklausības akts"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Ābrahama persona bija pāvesta Franciska nupat notikušā ceļojuma uz Irāku centrā. Antīkās Ūras apmeklējums, tikšanās ar dažādu reliģiju pārstāvjiem, ir viens no nozīmīgākajiem un simboliski piesātinātākajiem viņa vizītes etapiem. Šai pilsētā Ābrahams pirmoreiz runāja ar Dievu. “Izraēļa tauta savā sentēvā saskatīja piemēru. Laikam ritot, lasot, pārlasot, rakstot un pārrakstot viņa dzīves vēsturi, Izraēlis pievienoja tai elementus, kas tam ļauj noteikt un izcelt tautas identitāti”, skaidro starptautisko atzinību guvušais Bībeles pētnieks, tēvs Žans Luī Ska.
No kaldiešu Ūras Ābrahams izgāja, lai apmestos Kanaānā un nedaudz vēlāk Ēģiptē. Šais abās vietās Izraēļa tauta atradās trimdā. Ebreju tradīcijas Bībeles ekzeģēzē Midrašā norādīts, ka tas, kas notika ar tēviem, notiek arī ar dēliem. Ābrahama bērni, viņa pēcnācēji atzīst sevi viņā, kurš piedzīvoja lielos tautas notikumus. Tēvs Ska īpaši uzsver to, ka Izraēļa vēsturi iezīmē ticības un paklausības akts. Dievs aicina Ābrahamu un liek tam iziet no kaldiešu Ūras. Ābrahama paklausības akts iezīmē visu Izraēļa vēsturi. Ceļojumā viņš vadās pēc ticības. Dieva aicinājums Ābrahamu mudina iziet. Tas anticipē Jaunajā Derībā Jēzus apliecināto par sevi, ka Viņš ir ceļš, patiesība un dzīvība. Ceļa uzsākšana ir tēls, kas caurauž visu Veco un Jauno Derību, jo tas ir ticības tēls. Apustuļu Darbu grāmatā mācekļi tiek saukti pa “ceļa mācekļiem” un tas sākas līdz ar Ābrahamu.
Vai Ābrahams šaubījās pirms uzsākt ceļojumu? “Domāju, ka nē,” saka tēvs Ska. Pēc Ābrahama ceļojuma seko izceļošana. Izceļošana Vecajā Derībā ir vissvarīgākais Dieva Atklāsmes tēls. Vecās Derības Dievs, Jēzus Kristus Tēvs ir tas, kurš Izraēlim lika iziet no Ēģiptes, tātad, Viņš ir tas, kurš liek pieredzēt pāreju no verdzības uz brīvību. Un Vecās Derības Dievs nav vienīgi tas, kurš paveic šādu žestu. Sinaja kalnā Viņš atklājas Mozum un aicina to uzcelt telti kā svētnīcu. Šī telts ceļo līdz ar tautu. Svētceļojums nav svētceļojums uz svētnīcu, bet svētceļojums ar svētnīcu. Dievs ir klātesošs ceļojuma laikā un redzēt Dievu, kā to apgalvo viens no Baznīcas tēviem, svētais Gregors no Nisas, nozīmē sekot Dievam caur tuksnesi uz apsolīto zemi. Šis tēls rodams arī Jāņa Evaņģēlijā, kur lasām, ka Vārds tapa miesa un uzcēla telti mūsu vidū.
Vai Ābrahams bija nomads? “Protams,” apliecina Bībeles pētnieks. Viņš stāsta, ka pieejamie teksti liecina, ka viņš bija nomads tāpat kā Īzaks un Jēkabs. Viņam piederēja ganāmpulks un viņš kopā ar to nemitīgi pārvietojās. Iespējams, ka šo tēlu izmantoja un interpretēja Bībeles rakstnieki no ebreju tautas, lai definētu savas tautas identitāti no teoloģiskā un garīgā skatu punkta. Katrā ziņā, dzīve ir ceļojums, gluži tāpat kā Ābrahama ceļojums.
“Interesanti ir tas,” atzīmē tēvs Ska, “ka Vecās Derības Dievs nav tikai kāds vietējais Dievs, kurš mīt Jeruzalemes templī, bet visvairāk par visu, tas ir personīgs Dievs. Tāpēc, pirmā Dieva definīcija Vecajā Derībā nav vis Jeruzalemes Dievs, vai Sionas Dievs, bet gan Ābrahama, Īzaka un Jēkaba Dievs. No vietējā Dieva tiek pāriets personīgā Dievā.
Personīgas bija arī Ābrahama tikšanās ar Dievu. Iespējams, visparadigmatiskākā epizode, kas satur vispiesātinātāko vēsti Ābrahama stāstos, ir rodama nodaļā, kur Dievs parādās Ābrahamam triju ceļinieku izskatā, kuri apstājas pie viņa telts. Viņš tos pieņem, pasniedz tiem mielastu, kura laikā viens no ceļiniekiem pasludina, ka Ābrahamam piedzims dēls. Viņa sieva Sāra to izdzird ārpus telts un pie sevis sāk smieties, domājot – kā gan man, kam ir jau gandrīz 90 gadi, var būt dēls? Un Dievs prasa: “Kāpēc Sāra smejas? Sāra atbild: “Es nesmējos...” “Katrā ziņā, tikšanās epizode ar Dievu tiek iekļauta ikdienā, brīdī, kad tiek izrādīta viesmīlība,” atzīmē Bībeles pētnieks. Viņš atgādina, ka Dievs ierodas pēkšņi, nākot pa ceļu. Tikšanās ar Dievu, saskaņā ar Radīšanas grāmatu, nav ierobežota nedz ar īpašiem brīžiem, nedz īpašām vietām. Lai Viņu satiktu, var pietikt arī ar vienkāršu maltīti.
