Polīnas Žariko beatifikācija
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Polīna Žariko bija franču tautības klostermāsa, kura dzīvoja laikā no 1799. līdz 1862. gadam. Viņa parāda, kā mēs varam dzīvot kā Kristū “iemīlējušies” kristieši un ko mums nozīmē būt misionāriem. Mēs varam zināt, ka kādu mīlam tad, ja glabājam no mīlētās personas saņemtās dāvanas – skaidroja kardināls Tagle.
Mēs ar savu cilvēciskās mīlestības pieredzi apstiprinām Evaņģēlijā teiktos Jēzus vārdus: “Ja kāds mani mīl, viņš turēs manus vārdus”. Paulīna Žariko saņēma šo Kunga dāvanu un glabāja sevī Kristus vārdu pat vissmagākajos savas dzīves brīžos. Kardināls piebilda, ka runa nav ne par sentimentālismu, ne to, lai ieslēgtu Jēzus vārdu koferī. Runa ir par to, lai mēs būtu uzticīgi un iemiesotu šo uzticību darbos.
“Mīlēt Jēzu nozīmē ļaut Viņam, kurš ir Dieva Vārds, dzīvot, darboties un mīlēt manī un caur mani”, sacīja kardināls Tagle. Viņš norādīja, ka jaunā svētīgā bija atvērta Svētā Gara pamudinājumiem un pārsteigumiem un visas savas dzīves garumā kultivēja sevī Kristus mieru. Viņa bija saņēmusi Jēzus vārda dāvanu, Svētā Gara dāvanu un miera dāvanu.
Beatifikācijas svinībās piedalījās arī Siguldas draudzes prāvests, priesteris Rihards Rasnacis, kurš dalījās ar mums piedzīvotajā.
