Tapusi filma "Māte Terēze. Nav lielākas mīlestības"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Filma “Māte Terēze. Nav lielākas mīlestības” ļauj ielūkoties pazemīgas un pašaizliedzīgas mīlestības mantojumā, kurā globālos apmēros ir dalījusies albāņu tautības reliģiskā un šodien turpina dalīties viņas sekotājas – Žēlsirdības misionāru kongregācijas māsas. Filma ir tapusi piecos pasaules kontinentos un tajā atspoguļoti gan institucionālo arhīvu dokumenti, gan māsu apustulāts dažādu tautu vidū, kalpojot “visnabadzīgākajiem no nabadzīgajiem”.
Organizācijas “Kolumba Kavalieri” vadītājs Patriks Kellijs Vatikāna Radio pastāstīja par to, kas “kavalierus” ir iedvesmojis izveidot filmu un atcerējās Mātes Terēzes vizīti organizācijas sēdeklī Ņūheivenā, Konektikutas pavalstī. “Man prātā nāk, kā viņa teica, ka ir zīmulis Dieva rokās,” atceras Kellijs. Viņš stāsta: “Man tas nozīmē ļoti daudz, jo savā dzīvē vēlos nodoties Kungam, un Kungs mani ir vedis pie “Kolumba Kavalieriem”, un licis vadīt šo organizāciju. Cenšos to izmantot tādā veidā, lai palīdzētu cilvēkiem būt par tuvākmīlestības liecinātājiem un darīt to, ko no mums vēlas Kungs. Par to es lūdzos katru dienu.”
Dokumentālajā filmā par Māti Terēzi piedalījās arī pazīstamais aktieris Džonatans Roumijs, kurš tēlo Jēzu televīzijas seriālā “Izvēlētie” (“The Chosen”). Sarunā ar Vatikāna Radio aktieris pastāstīja, ka juties ļoti aizkustināts, uzzinot par Mātes Terēzes ilgo ciešanu periodu, par “dvēseles tumšo nakti”. “Nezināju, ka viņas dzīvē tas turpinājās tik ilgi. Nezināju arī, ka viņa pieredzēja vīzijas un dzirdēja Jēzus balsi,” teica Džonatans Roumijs. Viņš atzīst, ka šī filma var kalpot par lielu iedvesmas avotu jauniešiem.
Filmas direktors un producents Deivids Naglijeri pastāstīja, ka liela daļa informācijas par Māti Terēzi parādījās tikai pēc viņas nāves. Daudz kas tapa zināms no kanonizācijas lietas dokumentiem. To skaitā ir arī vēstules garīgajiem padomdevējiem, kurās Māte Terēze stāsta par “tumšo dvēseles nakti”, par kuru viņas dzīves laikā nekas nebija zināms. Arī iepriekš veidotajās filmās tas gandrīz nav bijis atspoguļots. Deivids Naglijeri cer, ka šī filma palīdzēs rast korektu teoloģisko skaidrojumu attiecībā uz informāciju, kas ir nākusi gaismā pēc Mātes Terēzes aiziešanas mūžībā.
Par lielu privilēģiju filmas direktors uzskata arī Žēlsirdības misionāru kongregācijas doto atļauju ielūkoties tajos viņu ikdienas dzīves un darbības aspektos, kas plašai publikai līdz šim nav bijuši pazīstami. Filma aizved skatītāju uz nabadzīgiem graustiem, uz apmekletājiem bīstamiem kvartāliem, kuros māsas kalpo tiem, kuriem nav kontakta ar pārējo pasauli. “Visas šīs vietas liecina par Žēlsirdības misionāru darbu, par to, kā viņas mūs māca mīlēt un kalpo visnabadzīgākajiem no nabadzīgajiem,” saka Naglijeri.
Filmas direktors piebilst, ka 25 gadu laikā ir izaugusi vesela paaudze, kurai par Māti Terēzi nav iespējams uzzināt tik daudz, kā to zināja agrākās paaudzes, kad viņa, apbraukājot visu pasauli, iegriezās vairākās pilsētās. Filmas veidotāji cer, ka tā iedvesmos arī jauniešus, tāpat arī dažādu uzskatu un reliģiju pārstāvjus, jo Mātei Terēzei piemīt spēja pārvarēt ģeogrāfiskās, reliģiskās un kultūras robežas.
