Romas Eņģeļu tilts. Gājums pretim Lieldienām
Marija Milvija Morčano - Vatikāns
Katra no eņģeļa figūrām atgādina par Jēzus Kristus ciešanām. Eņģeļu tilts ir sava veida Krustaceļš, tas ir kā Gavēņa laika gājums pretim Lieldienām. Ar mākslas zinātnieces Marijas Milvijas Morčano palīdzību, aplūkosim sīkāk Eņģeļu tilta detaļas un ielūkosimies šī mākslas un arhitektūras brīnuma tapšanas vēsturē.
Bija 590. gads. Pāvests Gregors Lielais lūdzās, lai izbeigtos mēra epidēmija, kas uz ceļiem bija nolikusi visu Romas pilsētu. Pāvests sarīkoja procesiju, kurai bija jānonāk līdz Svētā Pētera bazilikai. Tās priekšgalā tika nesta mariāniskā ikona. Sasnieguši Elio tiltu, ko pretim izvēlētajai atdusas vietai – mauzolejam, bija licis uzcelt imperators Publio Elio Hadrians, procesijas dalībnieki vairākkārt atkārtoja “alleluja”. Šis izsauciens sekoja pēc vārdiem, kas šodien tiek izmantoti lūgšanā “Regina Coeli”. Kopš tā laika pastāv ticējums, ka lūgšanas brīdī debesīs lidinājušies daudzi eņģeļi. Virs mauzoleja, savukārt, parādījies erceņģelis Miķelis, kurš atpakaļ makstī salicis zobenu par zīmi, ka mēris ir beidzies.
Šī vieta turpmāk tika veltīta debesu radībām. Imperatora Hadriana mauzolejs vēlāk tika pārdēvēts par Svētā Eņģeļa cietoksni – itāliski “Castel Sant’Angelo”. Tā galotnē tika uzstādīta svētajam erceņģelim Miķelim veltīta statuja. Pirmo statuju 1544. gadā marmorā un varā izveidoja Raffaello da Montelupo. Tā bija nedaudz vairāk kā 3 metrus augsta. 1660. gadā statuju restaurēja slavenais Bernini. Sakarā ar 1750. gada Jubileju, pāvests Benedikts XIV Lambertini izsludināja konkursu jaunas statujas izveidošanai. Konkursā uzvarēja un jauno, arī šodien skatāmo erceņģeļa Mikeļa statuju izveidoja flāmu tēlnieks Antons Veršafelts (Anton Verschaffelt). Tā tika iesvētīta 1752. gadā.
Taču, atgriezīsimies pie Eņģeļu tilta. Tā struktūra ir mainījusies gadsimtu gaitā. Pirmo tiltu, kā jau minēts, pretim savas dinastijas kapam lika uzcelt imperators Hadrians. Kopš mauzoleja pabeigšanas 134. gadā sāka attīstīties arī Tibras upes kreisais krasts. Svētceļnieki, savukārt, sāka izrādīt interesi par vietu, kur krustā tika piekalts un apbedīts apustulis Pēteris. 319. gadā, pēc imperatora Konstantīna pavēles sākās svētā Pētera godam veltītās pirmās bazilikas celtniecība. Elio tilts kļuva par svarīgu pārvietošanās punktu. Viduslaikos tas tika pārdēvēts par Svētā Pētera tiltu – “pons Sancti Petri”.
Pāri tiltam notika aizvien intensīvāka satiksme, īpaši noslogts tas bija Baznīcas noteiktajos jubilejas gados. 1450. gadā ļaužu pieplūduma dēļ neizturēja tilta margas, daudzi svētceļnieki iegāzās upē un ne mazums no tiem zaudēja dzīvības.
Upes labajā krastā, tilta malās, atradās divas kapelas, kas 1527. gadā tika nojauktas un aizvietotas ar svēto Pētera un Pāvila statujām. 1669. gadā pāvests Klements IX lika tiltu pārbūvēt. Tā projektu izveidoja un darbus vadīja slavenais Džanlorenco Bernini. Viņš izgatavoja arī divas statujas, bet pārējās astoņas tika uzticētas viņa mācekļiem. Visā tilta garumā uz postamentiem cits citam iepretim tika novietoti pieci statuju pāri. Katrai no 10 statujām rokās ir Jēzus ciešanu rīki. Bernini izgatavotajiem eņģeļiem rokās bija uzraksts “INRI” un ērkšķu kronis. Šobrīd šīs divas statujas atrodas Svētā Andreja Fratte (Sant’Andrea delle Fratte) bazilikā, bet oriģinālās ir aizvietotas ar kopijām. Uz katra no postamentiem, uz kuriem novietotas statujas, ir īsi citāti no Vecās un Jaunās Derības, kas palīdz uzzināt par priekšmetiem, ko rokās tur spārnotās radības.
Stāvot upes labajā krastā iepretim Eņģeļa cietoksnim, gājēju sagaida svēto Pētera un Pāvila statujas. Svētā Pētera statuju ar Debesu atslēgām rokās 1534. gadā ir izkalis Lorendzeto, bet svētā Pāvila statuja ir Paolo Romano darbs, kas izgatavota jau 1464. gadā. Uz statuju postamentiem latīņu valodā iekaltas frāzes “Šeit ir augstprātīgo atmaksa” un “Šeit ir pazemīgo piedošana”.
Pirmais eņģeļu pāris, ko redzam tilta abās pusēs, ir Ladzaro Morelli un Antonio Radži darbs. Morelli ir veidojis eņģeli ar šaustīšanas rīkiem, bet Radži eņģelis rokās tur kolonnas fragmentu, atgādinot par to kolonnu, pie kuras Jēzus bija piesiets šaustīšanas brīdī. Šo eņģeli Bernini māceklis ir izgatavojis pēc attēla, kas skatāms senajā Svētās Prasedes – Santa Prassede bazilikā.
Otrais eņģeļu pāris ir jau pieminētā Bernini kopija, kurā eņģelis attēlots ar ērkšķu kroni, bet tam iepretim ir skatāms eņģelis ar sviedrautu. Kā vēstī Evaņģēlijs, Jēzum to pasniedza Veronika, lai viņš varētu noslaucīt asiņojošo seju. Šo eņģeli ir izkalis Kozimo Frančelli.
Trešais eņģeļu pāris ir tēlnieku Lučenti un Naldini darbs. Šie Bernini mācekļi, respektīvi, ir izkaluši eņģeli ar naglām un eņģeli ar tuniku, atgādinot par Jēzus krustā sišanu un par to, kā kareivji meta kauliņus, lai iegūtu sev Jēzus drēbes.
Viens no ceturtā pāra eņģeļiem ir otrā Bernini darba kopija, kurā skatāms eņģelis ar uzrakstu “INRI”. Kopiju ir izgatavojis tēlnieks Kartari, savukārt tai pretim ir atrodas Erkoles Ferratas radītais eņģelis ar krustu.
Visbeidzot, pēdējais, piektais eņģeļu pāris. Viens no eņģeļiem atgādina par etiķī iemērkto sūkli, ko kareivji pasniedza Jēzum, kad Viņš lūdza dzert. Šī skulptūra ir Antonio Džordžeti darbs. Tam pretim novietotais eņģeļa attēls atgādina par citu Jēzus moceklības rīku – zobenu, ar kuru Viņam tika caurdurts sāns. Šo mākslas darbu ir izkalis Domeniko Gvidi.
Līdz ar to pastaiga pa Eņģeļu tiltu beidzas, aiz muguras paliek Tibras upe un ceļinieks nonāk pie jau minētā Hadriana mauzoleja, ko šodien pazīstam kā Eņģeļa cietoksni.
Publicēšanai sagatavoja Inese Šteinerte
