Mongolija. Baznīca-bērns, kas gaida ierodamies pāvestu
Inese Šteinerte - Vatikāns
Kristīgā ziņu aģentūra FIDES šajās dienās iepazīstina ar videoreportāžām no Mongolijas, ko izveidojusi Terēze Tseng Kuanga, gatavojoties Svētā tēva vizītei. Tajās ar attēlu, stāstu un liecību starpniecību tiek vēstīts par nelielo Baznīcu Āzijas centrā. Videoreportāžas palīdz saprast iemeslus, kāpēc pāvests ir izvēlējies doties pa gandrīz neiemītu taku. Šajās dienās ir iznākusi septītā un pēdējā videoreportāža pirms Franciska vizītes Mongolijā.
Pētera pēctecis, gluži tāpat kā pirmais Romas bīskaps, ceļo pa pasauli, lai “stiprinātu brāļus ticībā”. Tiekoties ar brāļiem un māsām, arī viņš pats gūst apustuļu ticības stiprinājumu. Kā videoreportāžā atkārto mongoļu tautības priesteris Pietrons Tserenkhands Sanjaajavs, “tā ir dāvana, ko Dievs pasniedz, lai ticīgie pieaugtu savā ticībā”.
Mongolijas Katoļu Baznīcai raksturīgos sejas vaibstus apraksta Ulanbatoras apustuliskais prefekts Džordžo Marengo. Viņš stāsta par ticību, kurai “nav ne lielu spēku, ne ārzemju atbalsta, uz ko paļauties, taču tajā ir augšāmcēlušā Kristus dzīvā klātbūtne, dialogs un rūpes par vismazākajiem.” Tā ir ticība, kas saistās arī ar pieredzi “būt katoļiem minoritārā, dažreiz pat marģinālā stāvoklī”. “Iespējams, ka Mongolijas nelielā ekleziālā kopiena arī pārējai Baznīcai var sniegt ticības svaigumu”, turpina kardināls Marengo. Tai piemīt pāvesta Franciska bieži pieminētā “perifērijas” dimensija, ko iespējams izjust arī tiem, kuri “dzīvo kontekstos, kuros notiek saskarsme ar vairākumu, kas vadās pēc citiem atbalsta punktiem.” Videoreportāžas vārdi un attēli liek apzināties, ka pāvesta Franciska vizīte ir jāuzlūko kā laika zīme. Nelielajai Mongolijas Baznīcai ar savu “perifērisko” raksturu “ir kas sakāms pārējai universālajai Baznīcai.”
“Pētera pēctecis uz Mongoliju dodas galvenokārt tāpēc, lai apskautu un ļautu apskaut sevi nelielajai Baznīcai un varbūt, lai norādītu un atgādinātu visiem, ka Baznīca vienmēr un visur ir dzimstošā Baznīca. Tā ir žēlastības dāvanas lūdzēja, tās dāvanas, ko sniedz Kunga dzīvā klātbūtne,” saka Ulanbatoras apustuliskais prefekts. Viņš pauž pārliecību, ka Baznīca atkal sevi var atzīt par dzimstošo Baznīcu arī tajās zemēs, kurās ekleziālās struktūras varētu krist pašpietiekamības kārdinājumā, kā arī tajās pilsētās, kur pret debesīm paceļas brīnišķīgas daudzus gadu simteņus senas katedrāles, kuras šodien varbūt ir maz apmeklētas, lai šīs katedrāles nepaliktu tikai par grandioziem pagātnes reliktiem. Atzīstot sevi par dzimstošu Baznīcu, kas alkst pēc Kristus dzīvās klātbūtnes, nekas netiek aizmirsts no pagātnes. Ar pateicīgu piemiņu tiek apskauts viss Baznīcas noslēpums tās ilgajā vēstures ceļojumā.
Kardināls Marengo gaidāmo pāvesta vizīti savieno ar pārsteidzošo kontaktēšanās vēsturi starp Mongoliju un Romas Baznīcu pirms gandrīz 800 gadiem, kad pāvests Inocents IV 1246. gadā uz šo tālo zemi sūtīja franciskāņu tēvu Džovanni Di Pjandelkarpine (Giovanni di Pian del Carpine). Viņam tika uzticēts nogādāt mongoļu imperatoram vēstuli, kurš tajā laikā valdīja arī pār Ķīnu. Kardināls Marengo izceļ arī rūpes, ar kādām Mongolijas pašreizējās civilās autoritātes 2022. gada jūlijā uz Romu nosūtīja oficiālu delegāciju, lai pāvestam Franciskam pasniegtu vēstuli ar uzaicinājumu apmeklēt Mongoliju. Tā, dzimstošās Baznīcas jaunums atkal savienojas ar iepriekšējo vēsturi. Jaunā sēkla liecina, ka dzīvs ir viss tūkstošgadīgais celms, kas to balsta. Pētera pēctecis apzinās kalpojumu, uz kuru viņu ir aicinājis Kristus, lai viņš kalpotu vienotībai, kas savieno pagātni un tagadni, un šodien saved kopā citu no citas atšķirīgas un tālas tautas.
Turpinot kavēties pārdomās, kas ietvertas videoreportāžā, itāļu izcelsmes misionārs piebilst, ka Romas bīskaps, dodoties uz Mongoliju, visiem apliecina, ka patiesais kristiešu vienotības avots ir tieši ticība, kas paļaujas vienīgi uz Kunga dzīvo klātbūtni. Pāvesta vizīte pie Mongolijas brāļiem un māsām kļūst par Kristus mīlestības zīmi uz visiem, saskaņā ar viņa izvēlēšanās noslēpumu, kas priekšroku dod mazajiem un nabadzīgajiem.
Kardināls Marengo atzīmē, ka pateicoties 87 gadus vecā pāvesta vizītei, Mongolija, kas daudziem šķiet tāla, kļūst tuva un klātesoša katra kristieša sirdij. Jo svētā Pētera pēctecis, kuram interesē šis nelielais ganāmpulks, mums saka, cik lielā mērā Mūsu Kunga sirdij ir dārgi visi, arī tie, kuri dzīvo tajās ģeogrāfiskajās vietās, kas pasaulē, varbūt, ir mazāk pazīstamas.
Ulanbatoras prefekts un visi apustuliskās prefektūras katoļi uztic pāvesta vizīti lūgšanai, lai šis ceļojums nes “žēlastības un draudzības starp dažādām tautām dāvanu, kā arī liecību par solidaritāti un cerību Mongolijas tautai”. “Kas zina, kāds koks izaugs no šīs nelielās sēklas,” tā šīs videoreportāžas sākumā savas ilgas un reizē savu lūgšanu izsaka saleziāņu tēvs Leungs Kon Chiu.
