Austrumu asīriešu kristiešu vēsture Mongolijā
Inese Šteinerte - Vatikāns
Sarunā ar aģentūru FIDES, viņš dalījās pārdomās par šīs vizītes ekumenisko raksturu. Patriarhs atzīmēja, ka tā tiek veikta, lai satiktu vienu no pasaules perifērijas vismazākajiem kristīgajiem ganāmpulciņiem. Lai arī Mongolijas katoļu kopiena šodien ir ļoti maza, patriarhs Mar Ava vēlas atgādināt, ka šīs zemes kristietības vēsture ir labi dokumentēta un pazīstama. “No Baznīcas vēstures annālēm zinām, ka pirmā tikšanās starp Baznīcu un mongoļu ciltīm notika, pateicoties Austrumu Asīriešu misionāriem, kuri tur sludināja Evaņģēliju. Jau VI gadsimta beigās kristietība sāka izplatīties starp Eiroāzijas stepju tautām, pateicoties Austrumu Baznīcai,” norāda Mar Ava III.
No 1281. līdz 1317. gadam Austrumu Asīriešu Baznīcu vadīja turku-mongoļu patriarhs Mars Jahb’Alaha III. Tajā laikā šīs kopienas klātbūtne teritorijā, kas aptver Mongoliju, tai skaitā arī to Mongolijas daļu, kas šodien ietilpst Ķīnas sastāvā, bija skaitliski nozīmīga. Patriarhs Mar Ava III piebilst, ka šodien mongoļi aizvien vairāk apzinās seno kristīgo mantojumu, kas ir datējams ar XIII gadsimta sākumiem, vēl pirms Rietumu misionāru ierašanās. Saskaņā ar patriarha Mar Avas III teikto, Mongolijā šodien ir ne mazums cilvēku, kuri vēlas atjaunot seno savu priekšgājēju kristīgo kopienu, proti, Austrumu Asīriešu Baznīcu.
Vienā no iepriekšējām aģentūrai FIDES sniegtajām intervijām, patriarhs pastāstīja, ka Mongolijā joprojām tiek atrastas Arābu pussalai raksturīgo baznīcu un klosteru paliekas. “Senās Austrumu Baznīcas misionāri bija garīga rakstura “karaspēks”,” teica patriarhs Mar Ava. “Pārsvarā tie bija mūki un mūķenes, kuri devās uz vietām ar citādu dzīves uztveri un cilvēku sirdis pievērsa ar maigumu, nevis ar iekarošanas dinamiku,” turpināja Austrumu Asīriešu Baznīcas patriarhs, norādot, ka ikviena dzīves problēma kļuva par iespēju darīt labo, kļūstot par visu draugiem un brāļiem.
