Bīskapu sinodes dalībnieki piedalās trīs dienu rekolekcijās

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Svētdien, pirmdien un otrdien rekolekciju dalībnieki iesāka dienu pulksten 8.45 ar Laudēm un meditāciju, ko vadīja benediktiešu ordeņa locekle, bijusī noviču audzinātāja un mūku garīguma vēstures docētāja, māte Ignācija Andželini. Pēc tam sekoja dominikāņu teologa, tēva Timoteja Redklifa pārdomas, klusuma un personīgo lūgšanu brīži, pēcpusdienās – darbs grupās un Svētā Mise.

Māte Andželini savās pirmajās pārdomās uzsvēra, ka, lai ietu kopā, mums ir jāsatiek Jēzu, kurš ir atmestais stūrakmens. Priesteris Redklifs savās uzrunās 1. un 2. oktobrī skaidroja, ko nozīmē “iet kopā”. Viņa četri atslēgas vārdi bija: cerība, pavards, draudzība un saruna. Dominikāņu tēvs runāja par “euharistisko cerību”, kuras avots ir Kristus, kurš dod savu miesu un izlej savas asinis, lai atpestītu cilvēci. Viņš uzsvēra, ka šī cerība pārsniedz mūsu iztēli, un saistās ar aicinājumu pārvarēt jebkādas domstarpības un šķelšanās. Šai sinodei jāved Baznīca uz atjaunotni un jākļūst par cerības staru cilvēcei, ko šajā laikā nospiež ekoloģiskās un migrācijas problēmas, nabadzība un vardarbība.

Tēvs Redklifs uzsvēra, ka sinode nav politiskās debates. Tai jālīdzinās Pēdējām Vakariņām, kur valda klausīšanās un uzticēšanās gaisotne. Cerība ir drīzāk nevis optimisms, bet drošība, ka visam, ko mēs piedzīvojam – vai tas būtu apjukums, vai sāpes – ir jēga. Tikai ieklausoties Kungā un cits citā un mēģinot izprast, kāda ir Dieva griba attiecībā uz Baznīcu un pasauli, mēs varēsim būt vienoti cerībā, kas sniedzas pāri mūsu domstarpībām – sacīja priesteris. Mēs esam šeit, lai klausītos, ko saka Kungs, un ieklausītos viens otrā – viņš vēlreiz uzsvēra.