Kardināls Picaballa: "Tiekties pēc labā, lai beigtos ienaids!"
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Šķiet, ka viņiem nav vietas savā zemē,” teica Picaballa. Viņa svinētajā Ziemassvētku vigīlijas Svētajā Misē, kas notika Betlēmes Svētās Katrīnas dievnamā, koncelebrēja pāvesta sūtnis, kardināls Konrāds Krajevskis. Dievkalpojumā piedalījās ap pusotra tūkstoša cilvēku, parsvarā palestīniešu kristieši.
Ziemassvētki Betlēmē šoreiz bija bez gaismām, rotājumiem, bez tradicionālās egles Silītes laukumā, kā arī bez svētceļniekiem. Pretim Kristus Dzimšanas bazilikai bija uzstādīts silītes atveidojums, kas sastāvēja no karā sagrauto māju drupām un pelēkām, drūmām figūrām, kuras atgādināja par kara paņemtajām dzīvībam.
Patriarhs savā homīlijā vadījās pēc Evaņģēlijā aprakstītās epizodes par to, ka Marija un Jāzeps meklēja, taču neatrada mājvietu. “Šodien šķiet, ka mājvietas nav Ziemassvētkiem, priekam un mieram, jo visus šeit ir skārušas ciešanas,” teica Pjerbattista Picaballa. Viņš atgādināja, ka vislielākās sāpes pieredz Gazas iedzīvotāji, kuri ir zaudējuši mājas un kuriem nav vietas pašu zemē, kuri gadu desmitiem no starptautiskās kopienas gaida risinājumus, kas izbeigtu okupāciju.
Kardināls vaicāja: “Kur tad var piedzimt Bērns, ja šajā mūsu pasaulē Viņam nav vietas?” “Kāda šodien ir Ziemassvētku vieta?” Eņģeļi apgalvo, ka “Dievs vienmēr atrod vietu Ziemassvētkiem”, tai skaitā arī šajos dramatiskajos apstākļos. Dievs var atrast vietu pat visnocietinātākajā sirdī. Jeruzalemes latīņu rita patriarhs uzsvēra, ka pirmā Ziemassvētku vieta ir pats Dievs, kurš vēlējās cilvēka pestīšanu, arī šajos laikos dāvājot mums savu Dēlu. Tāpēc, pašreizējos apstākļos “visai Baznīcai ir jāatgriežas pie Dieva, Viņa mīlestības, ja tā grib atrast Ziemassvētku patieso prieku, ja grib satikt savu Pestītāju.” Jo, “pirms katra sociālā un politiskā izskaidrojuma vardarbība un uzkundzēšanās pār otru savu dziļāko sakni rod tajā, ka ir aizmirsts Dievs, pārveidots Viņa Vaigs, nepatiesā un manipulējošā veidā izmantotas ticības attiecības ar Viņu, kā tas pārāk bieži notiek šeit, Svētajā Zemē,” teica patriarhs Picaballa. Viņš atgādināja, ka nevar saukt Dievu par “Tēvu” tas, kurš neprot saukt par “brāli” savu tuvāko. “Ja mūsu dzīvē neatradīsim Dievu, tad neizbēgami pazaudēsim ceļu pie Ziemassvētkiem un paliksim vieni, bezmērķīgi maldoties pa nakts tumsu, pakļāvušies saviem vardarbīgajiem un egoistiskajiem instinktiem,” brīdināja kardināls.
Pjerbattista Picaballa piebilda, ka arī Marija un Jāzeps nozīmē “Ziemassvētku vietu”. Vīrietis un sieviete saka “jā” Dievam. Tāpat arī daudzi citi pasaulē ir gatavi ziedot savu dzīvi kalpojumā mieram, kas nāk no Augstākā, atsakoties no personīgajām interesēm. “Lai arī kara laikā būtu Ziemassvētki, ir nepieciešams vairot brālīguma, miera, tuvākā pieņemšanas, piedošanas un izlīgšanas žestus.
“Ziemassvētku nebūtu bez ganiem, bez nomodā esošiem ļaudīm, kas ir rīcībspējīgi un gatavi jaunajam, tātad, gatavi Ziemassvētkiem. Mēs esam šo ganu mantinieki,” atgādināja Jeruzalemes latīņu rita patriarhs savai mīļotajai diecēzei – semināristiem, reliģiskajiem un reliģiskajām, lajiem un lajēm, visām draudžu kopienām, grupām un apvienībām. Viņš novēlēja, lai savu vēlmi pēc labā viņi dara konkrētu, mīlot un kalpojot. Lai tie ir kā telpa, kur Kristus var piedzimt arvien no jauna. Patriarhs aicināja Svētās Zemes, kā arī visu universālo Baznīcu būt par māju visiem, par izlīgšanas un piedošanas telpu tiem, kuri meklē prieku un mieru. Baznīcas kopienas pasaulē viņš lūdza rosināt savās tautās un to vadītājos vēlēšanos tiekties pēc labā, lai beigtos ienaids.
