Pāvesta Franciska vēstule Sirakūzu ticīgo kopienai
Silvija Krivteža - Vatikāns
Vēstulē pāvests raksta: "Ir pagājuši septiņdesmit gadi, kopš Sirakūzu pilsētā raudāja Dievmāte. No 1953. gada 29. augusta līdz 1. septembrim no gleznā attēlotās Vissvētākās Jaunavas Marijas acīm plūda cilvēciskas asaras. Kopš tā laika Baznīca ir rūpīgi un uzticīgi sargājusi šīs asaras, kas dziedina slimniekus, mierina vecos ļaudis, cietošos un ticīgo kopienas dažādās pasaules valstīs. Šīs asaras ir Dieva un mūsu Mātes tuvās un sirsnīgās klātbūtnes zīme. Marijas raudāšana parāda viņas līdzdalību Kristus līdzjūtīgajā mīlestībā, kurš cieš par mums, saviem bērniem; kurš dedzīgi cer uz mūsu atgriešanos; kurš kā žēlsirdīgais Tēvs gaida mūs, lai piedotu mums visu un vienmēr," raksta Svētais tēvs. Tomēr mums atkal ir aktuāls pāvesta Pija XII jautājums: "Vai cilvēki sapratīs šo asaru noslēpumaino valodu?" (Radio vēstījums, 1954. gada 14. oktobris).
Lai pieņemtu šo pravietisko aicinājumu, Baznīca Sirakūzās svin Marijas gadu. Francisks apliecina savu garīgo tuvību diecēzes ticīgajiem un sveic tās bīskapu, priesterus un konsekrētās personas. Romas bīskaps skaidro, ka Jaunava Marija raudāja pēckara laikā kādā vienkāršā lauku mājā, kurā dzīvoja pieticīga Andželo Jannuco un Antonīnas Džusto ģimene, kas gaidīja savu pirmo bērnu. Šo apstākļu kombinācija atgādina par Kunga, dzīvības devēja, mīlestību pret nabadzīgajiem un trūcīgajiem. Šis brīnumainais notikums aicina mūs pārdomāt par mājas pavarda - mīlestības un dzīvības centra, neparasto skaistumu un nozīmi, un atbalstīt ģimeni, kuras pamatā ir laulība – Baznīcas un sabiedrības pamatšūniņa.
Vēstulē Francisks norāda, ka Kristus Mātes asaras līst arī tad, kad tiek diskriminēti vājākie, kad plosās vardarbība un kari, kas izdzēš cilvēku dzīvības. Saskaroties ar dzīves un vēstures pārbaudījumiem, jo īpaši ar mūsdienu satraucošajiem kara scenārijiem, nemitīgi lūgsim Marijas, Miera Karalienes, Dieva un mūsu Mātes mierinājumu un aizbildniecību. Lai viņas mātišķā gādība mudina ticīgos veidot un iet miera un piedošanas ceļus, būt tuvu tiem, kas ir slimi miesā un garā, tiem, kas ir vientuļi un pamesti. "Asaru Dievmāte" ir dāvājusi tik daudz žēlastību tiem, kas ir vērsušies pie viņas, atgādina Svētais tēvs.
Lai "asaru brīnuma" nozīmīgā gadadiena stiprina mūsos vēlmi tuvināt savu dzīvi Tam, uz kuru mums norāda Marija, Jēzum Kristum, lai atdzīvinātu savu ticību, praktizētu tuvākmīlestību un apliecinātu cerību. Vēstuli pāvests noslēdz ar īsu lūgšanu: "Jaunava Marija, savu svēto asaru žēlastības spēkā, vadi un atbalsti Baznīcu, dāvā mieru visai pasaulei. Marija, ar savu mātišķo aizsardzību sargā visus savus bērnus, stiprini mūsu uzticību Dievam un mīlestību pret visiem mūsu brāļiem un māsām. Āmen".
