Pāvests apstiprina dekrētus par sešu ticīgo moceklību
Silvija Krivteža - Vatikāns
Mūsu laikam vistuvākā personība ir slovāks Jans Havliks, svētā Vincenta de Paoli misionāru kongregācijas seminārists. 1950. gadā komunistiskās Čehoslovākijas drošības dienesti viņu arestēja un nosūtīja uz piespiedu darba nometni. Vēlāk viņš tika apcietināts un notiesāts uz 10 gadiem cietumā par dzimtenes nodevību. Jans Havliks strādāja raktuvēs. 1958. gadā topošo priesteri atkal tiesāja par pastorālo darbību starp ieslodzītajiem. Apcietinājumā viņš tika pakļauts smagām psihiskām spīdzināšanām. Tiesa pagarināja viņam piespriesto cietumsodu par vēl vienu gadu. No 1960. gada viņš izcieta sodu cietuma slimnīcās un 1962. gadā tika atbrīvots. Nākamais svētīgais nomira 1965. gadā 37 gadu vecumā cietumā pārciesto spīdzināšanu rezultātā.
Citi oficiāli atzītie ticības mocekļi ir itāļu priesteris Džusepe Rossi, kuru 1945. gadā nogalināja tā sauktā Melnā brigāde, kā arī priesteris Luidži Karrara un trīs misionāri, kuri 1964. gadā atdeva savas dzīvības Kongo Demokrātiskajā Republikā.
Pāvests apstiprināja dekrētus par vairāku ticīgo varonīgi praktizētajiem tikumiem. Viens no viņiem ir Alberto Beretta, svētās Džannas Berettas Mollas brālis – kapucīns un misionārs. Savu aicinājumu viņš atklāja pēc medicīnas studiju pabeigšanas. 33 gadus bija misionārs Brazīlijā. Savas dzīves pēdējos 19 gadus pavadīja Itālijā. Jau būdams smagi slims, 1994. gadā Alberto piedalījās savas māsas beatifikācijas svinībās. Viņš nomira 2001. gada 10. augustā Bergamo.
Frančeska Lančellotti – laje, ģimenes māte un mistiķe, kurai erceņģelis Miķelis lika kopā ar ģimeni pārcelties no Bazilikatas uz Romu, kur, kā debesu sūtnis paziņoja, viņa daudzus cilvēkus tuvinās Dievam. Frančeska apmetās pilsētas centrā, netālu no Kolizeja, kur 40 gadus pildīja Dieva uzticēto misiju starp slimajiem un tiem, kas bija tālu no ticības. Ar savām lūgšanām un upuriem viņa panāca daudzu cilvēku atgriešanos, kā arī miesas un dvēseles dziedināšanu. Neskatoties uz to, ka Frančeska Lančellotti bija vienkārša sieviete, pabeigusi tikai divas pamatskolas klases, daudzi cilvēki meklēja viņas padomu un palīdzību.
Vēl viens kristīgais lajs, par kura lietu ceturtdien runāja Svētais Krēsls, bija gvatemālietis Ernesto Guglielmo Kofinjo Ubiko. Viņš bija ārsts, 24 gadus vadīja Sankarlosas universitātes Medicīnas fakultātes pediatrijas nodaļu. Viņš bija precējies, piecu bērnu tēvs. 1956. gadā viņš iestājās Opus Dei, un kopš tā brīža viņš vēl vairāk stiprināja savas attiecības ar Dievu caur dziļu sakramentālo dzīvi un mariānisko dievbijību. Viņš nomira 1991. gadā.
Citi Kanonizācijas lietu dikastērija dekrēti attiecas uz brīnumiem, kas tiek piedēvēti meksikāņu priestera Moisēsa Līra Serafīna, Marijas Bezvainīgās Misionāru žēlsirdības misionāru kongregācijas dibinātāja, un spāņu baskāju karmelītes māsas Annas no Jēzus, kura dzīvoja 16. un 17. gadsimta mijā, aizbildniecībai.
