Meklēt

Kvebekas Dievmātes bazilika-katedrāle Kvebekas Dievmātes bazilika-katedrāle 

Kvebekas arhidiecēzei 350

Pāvests nominēja Marseļas arhibīskapu, kardinālu Žanu Marku Avelīnu, par savu speciālo sūtni Kvebekas arhidiecēzes 350 gadu jubilejas svinībās.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Svinības notiks no 20. līdz 22. septembrim. Atzīmējot Kvebekas arhidiecēzes pastāvēšanas 350. gadadienu, 2023. gada 8. decembrī tika atklāts jubilejas gads un atvērtas Svētās durvis – vienīgās Amerikas kontinentā.

1674. gadā svētais Fransuā no Lavalas kļuva par jaunizveidotās Kvebekas diecēzes pirmo bīskapu. Diecēzi toreiz nodibināja pāvests Klements X. Fransuā dzīvoja no 1623. līdz 1708. gadam – laikā, kad franči kolonizēja plašas Ziemeļamerikas teritorijas. Viņu kolonizēto apgabalu, par kura galvaspilsētu tika izvēlēta Kvebeka, jau 16. gadsimtā nosauca par Jauno Franciju. Fransuā no Lavalas tiek dēvēts par “Cerības svēto”. “Esi stingri pārliecināts”, viņš reiz sacīja, “ka, ja cilvēku rokās ir vara iznīcināt, tad tomēr mūsu Kunga roka ir bezgala stiprāka, lai celtu”. Pāvests Francisks 2014. gada 3. aprīlī viņu paaugstināja altāra godā. Svētā mirstīgās atliekas šodien atdusas Kvebekas Dievmātes bazilikā-katedrālē, Kanādā. Dievnamu katru gadu apmeklē aptuveni miljons ticīgo. Tā ir senākā svētceļojumu vieta Ziemeļamerikā. 1922. gadā to nopostīja ugunsgrēks, bet 1967. gadā tā tika atjaunota.

2022. gadā no 27. līdz 29. jūlijam Kvebeku apmeklēja pāvests Francisks. 350 tk. kvadrātkilometru plašajā Kvebekas arhidiecēzes teritorijā dzīvo 1,2 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 80% ir katoļi.

22 jūlijs 2024, 12:10