Meklēt

Apustuliskais nuncijs Ukrainā VIsvaldas Kulbokas Apustuliskais nuncijs Ukrainā VIsvaldas Kulbokas 

Arhibīskaps Kulbokas Rimini stāsta par situāciju Ukrainā

No 21. līdz 25. augustam Rimini norisinās gadskārtējais Tautu draudzības mītiņš, kurā piedalās Baznīcas, politikas un kultūras pasaules pārstāvji gan no Itālijas, gan ārzemēm. Tikšanās ietvaros tiek rīkotas lekcijas un apaļā galda sarunas. Vienās no tām piedalījās apustuliskais nuncijs Ukrainā Visvaldas Kulbokas.

Benedetta Kapelli - Vatikāns

 Sarunās ar nosaukumu “Ja vēlies mieru, tad gatavo mieru” Kulbokas pastāstīja par kādas ukraiņu sievietes devumu, kura izmantojot daudzu paziņu atbalstu, savai zemei ir savākusi materiālo palīdzību 60 miljonu dolāru apmērā. “Tad ir arī kāds vīrietis, kurš tic Dievam, taču negrib sevi identificēt ne ar vienu konfesiju. Viņš ir palīdzējis bēgt no kara 280 cilvēkiem,” atcerējās Svētā Krēsla diplomāts.

Sarunu gaitā tika pieminēta arī kāda protestantu draudze, kas no Mariupoles palīdzējusi evakuēties 800 cilvēkiem. “Tas ir iemesls, kura dēļ salieku cerību civilajā sabiedrībā, kura stājas pretim izaicinājumiem un kurai ir vislielākās iespējas palīdzēt,” saka arhibīskaps Kulbokas.

Saskaņā ar nuncija teikto, tieši civilā sabiedrība pirmā spēj apzināties draudus, ko rada dažas situācijas. “Ir bijuši signāli, kas liecināja, ka kaut kas nav kārtībā. Arī es nepievērsu pietiekami lielu vērību dažiem procesiem. Dzīve māca, ka lielu izaicinājumu priekšā ir jāpieliek arī lieli pūliņi. Man ir radies iespaids, ka visa veida institūcijām ir iedzimtas grūtības rīkoties laicīgi. Trauksmes situācijas labāk spēj apzināties atsevišķi cilvēki, nekā institūcijas kopumā. Ir gan tiesa, ka karā netiek ievēroti nekādi likumi, tāpēc institūcijas nav sagatavotas,” saka apustuliskais nuncijs Ukrainā.

Apaļā galda sarunās piedalījās arī advokāte un pilsonisko tiesību organizācijas līdere no Kijivas Oleksandra Matvijčuka, kura 2022. gadā tika apbalvota ar Nobela Miera prēmiju. Dalībnieku vidū bija arī Ukrainas nevalstiskās organizācijas “Emmaus” atbildīgās Lali Liparteliani un Anastasija Zolotova. Abas runāja par kara izraisīto atsvešinātības sajūtu un identitātes zudumu, un tajā pašā laikā arī par savu iesakņošanos Kristū, kas ir spēks, pie kura turēties un neatmest cerību, ka pienāks rītdiena, kurā iestāsies miers.

Publicēšanai latviešu valodā sagatavoja Inese Šteinerte

22 augusts 2024, 18:25