Meklēt

Pēc koncerta Karagandas katedrālē Pēc koncerta Karagandas katedrālē 

Kazahstāna. Tuvākmīlestība un skaistums palīdz vienot sabiedrību

Karagandas diecēzes palīgbīskaps Jevģēnijs Zinkovskis rakstā Vatikāna medijiem ir vēlējies pastāstīt par nelielās katoļu kopienas dzīvi Kazahstānā. Šajā plašajā zemē katoļticīgo skaits ir tikai 1%. 80% iedzīvotāju ir musulmaņi, bet 17% pareizticīgie. Lūk, ko no bīskapa raksta uzzinām par Kazahstānas Katoliskās Baznīcas priekiem un rūpestiem, par tās centieniem nest Kristu tiem, kuri Viņu vēl nepazīst:

Jevģēnijs Zinkovskis

 “Būdami Baznīca, mēs savu ticību varam paust savu ekleziālo struktūru ietvaros, taču publiskās vietās pasākumus rīkot nedrīkstam. Lai arī esam neliels “dīgsts” šīs sabiedrības plašajā dārzā, atzīstam arī, ka esam sūtīti pie visiem un jūtam atbildību visiem bez izņēmuma darīt zināmu Jēzu. Mums ir divi privileģēti ceļi, pa kuriem varam nest Evaņģēliju un Jēzus klātbūtni: žēlsirdīgās mīlestības un skaistuma ceļš. Šādā veidā varam dot ieguldījumu kopīgā vienotākas un skaistākas sabiedrības celtniecībā.

Maize ir barība miesai. Viens no sabiedrības celtniecības faktoriem lielajā žēlsirdīgās mīlestības laukā ir pieņemt katru cilvēku, kas nāk ar savām, dažreiz pat dramatiskām vajadzībām, un atbildēt uz šīm neatliekamajām vajadzībām ar vēl jo lielāku atbildi, jo caur ēdienu un medicīnu uz šo cilvēku tiek izstarota Kristus mīlestība. Šajā ziņā nozīmīgu liecību sniedz svētās Terēzes no Kalkutas māsas, kuras darbojas Temirtau pilsētā. 

Skaistums ir dvēseles barība. Līdz ar karitatīvas dabas aktivitātēm, ar kurām cenšamies atbildēt uz cilvēka konkrētajām vajadzībām, vēlamies liecināt par mīlestību uz viņu un viņa likteni, neatkarīgi no etniskās, vai reliģiskās piederības. Ticam, ka skaistums ir ceļš, lai radītu un ļautu augt garīgajai vienotībai sabiedrībā.

 “Skaistums izglābs pasauli”, rakstīja Fjodors Dostojevskis. Skaistums ir tikšanās punkts ar jebkuru cilvēku, neraugoties uz viņa etnisko, vai reliģisko piederību, jo sirds, ko ir radījis Dievs, ir tā pati visos laikos un visos ģeogrāfiskajos platuma grādos. Piemēram, caur mūzikas skaistumu cilvēks tiek aicināts meklēt un pateicoties žēlastībai, satikt Dievu.

Karagandā atrodas skaista neogotiska katedrāle, kas iesvētīta 2012. gadā un ir veltīta Fatimas Dievmātes – visu cilvēku Mātes godam. Ticīgie šeit pulcējas, lai slavētu Kunga Vārdu. Katru gadu no aprīļa līdz oktobrim katedrālē ik mēnesi rīkojam ērģeļmūzikas koncertus un šajās reizēs dievnamu pilda dažādu reliģiju piederīgie, kā arī neticīgie. Koncertu laikā jūtama īsta un dziļa vienotība starp visiem klātesošajiem. Ir vērts atzīmēt, ka mūsu katedrālē ir brīnišķīgas ērģeles, ko dāvinājusi Austrija. Ik gadus mums ir izdevies noorganizēt ap 10 koncertus, kuros esam izjutuši patiesu Karagandas iedzīvotāju vienotību. Aicinām uzstāties ērģelniekus gan no savas zemes, gan ārzemēm.

Liels notikums mums visiem bija šī gada 28. jūlijā, kad katedrālē spēlēja ērģelnieks Mareks Vrabels, viens no izcilākajiem ērģeļmūzikas meistariem no Slovākijas. Vrabels ir Bratislavas Ērģeļu Festivāla direktors, viņš ir dažādu ērģeļmūzikas konkursu žūrijas loceklis un viņa audzēkņi ir saņēmuši dažādas prestižas prēmijas. No 1997. gada Mareks Vrabels pasniedz ērģeļmūziku Bratislavas Baznīcas konservatorijā, kur šobrīd veic arī direktora pienākumus. 

Pārpildītajā Karagandas katedrālē, kurā citu vidū bija arī Kazahstānas valstiskās autoritātes un Slovākijas vēstniecības pārstāvji, mūsu sirdis priecēja Luī Vernesa, Jozefa Grešaka, Tomazo Albinoni un citu komponistu mūzika. Pateicamies Dievam par dāvanu, ko Kungs dāvā cilvēkam, lai ar šīs dāvanas starpniecību cilvēks varētu tuvoties Dievam. Noslēgumā vēlamies dalīties ar kādu liecību, ko pēc šī koncerta sniedza viens no klausītājiem:

 “Kad ierodas tādi meistari kā Mareks Vrabels, tad ērģeļmūzikas cienītājiem tas ir īpašs notikums. Koncerta temata izvēle brīnišķīgā veidā atspoguļo katras cilvēciskas būtnes ilgas pēc gara augstumiem. Tēvišķības pieredzes mazināšanās mūsdienu pasaulē neizbēgami ved pie patiesu attiecību meklējumiem, kas viestu uzticību un cerību katrai dienai. Tāpēc Tēvs mūsu, kuram ir veltīts šis koncerts, kā neviens cits atbild uz cilvēciskajām ilgām un mūsu sauciens lido arvien augstāk pretim debesīm. Nopietnais un tajā pašā laikā brīvais slovāku maestro izpildījuma veids atbalsojās klausītāju sirdīs, kuri klausījās aizturējuši elpu, ar sirdi sekojot katrai skaņai. Ilgie aplausi koncerta beigās bija kā publikas pateicības un atzinības zīme par dāvāto skaistumu, par iespēju pieskarties mūžībai.”

Publicēšanai latviešu valodā sagatavoja Inese Šteinerte

21 augusts 2024, 17:34