Papua Jaungvineja. Misionāru darbs starp grūtībām un izaicinājumiem
Klaudija Torresa
“Strādājam ne tikai priekš katoļticīgajiem, bet priekš visiem. Mums trūkst atbalsta un bieži gadās, ka cilvēki mirst slimību dēļ, kuras varētu ārstēt. Lūdzamies, lai pāvesta vizīte nes cerību un vismaz kaut kādas izmaiņas,” saka Jēzus Svētās Sirds misionāru provinciāls, tēvs Silvesters Varvakajs.
Sarunā ar Vatikāna Radio, misionārs stāsta, ka viņa vadītā priesteru un brāļu kopiena šobrīd darbojas septiņās diecēzēs. Lielākajā daļā draudžu ir arī skolas. Kopš 1975. gada, kad Papua Jaungvineja atguva neatkarību, tika pieņemta vienošanās starp valdību un Katolisko Baznīcu, izveidojot Katoliskās izglītības un sanitārās aprūpes aģentūru sadarbībā ar Izglītības un Veselības aprūpes valsts departamentiem. Misionāriem struktūras nepieder, viņi strādā sadarbībā ar diecēzēm.
Tēvs Varvakajs skaidro, ka Baznīcas darbs ir īpaši svarīgs lauku apvidos, kurus grūti sasniegt un kuros nav valsts pakalpojumu. “Mēs nestrādājam kalnainos reģionos, bet veicam misiju lielākajā daļā Papua Jaungvinejas agrāro zonu. Taču, šobrīd divas no mūsu draudzēm – Svētā Jāņa Vianeja un Svētās Jēzus Sirds draudze, atrodas arī kalnos,” stāsta misionārs. Kongregācijas priesteri un brāļi šeit vada pamatskolas un vidusskolas, kā arī sanitārās struktūras. Vienīgais transports, lai sasniegtu minētās draudzes, ir neliela lidmašīna.
Reliģiskais pauž sarūgtinājumu, ka pēdējos 20 gados sanitārā aprūpe un izglītības sistēma ir degradējušās, jo no valsts tiek saņemts pārāk mazs atbalsts. Bieži vien šis atbalsts netiek sniegts laikus un skolas nākas slēgt. Kas attiecas uz veselības aprūpes struktūrām, tēvs Varvakajs stāsta, ka bieži vien netiek saņemti nepieciešamie valsts fondi, lai iegādātos medikamentus, kas ved pie tā, ka cilvēki mirst no slimībām, kuras būtu iespējams ārstēt. Nereti šīm struktūrām nākas samazināt savas aktivitātes un parūpēties tikai par gadījumiem, kad draud briesmas dzīvībai, tajā skaitā par dzemdētājām un tiem, kuru dzīvību apdraud malārija.
Kā jau teikts, misionāri kalpo ne tikai katoļticīgajiem, bet visiem iedzīvotājiem. Jo īpaši tas izpaužas sanitārajā aprūpē. Baznīca šeit turpina liecināt par Evaņģēlija vērtībām, neraugoties uz izaicinājumiem, kurus šai zemē nākas pārvarēt. Tēvs Varvakajs izsaka pateicību Papua Jaungvinejas un Zālamana salu Bīskapu konferencei par atbalstu. Tāpat liela daļa palīdzības nāk no Austrālijas un Eiropas. “Mēs improvizējam ar to, kas ir mūsu rīcībā, lai arī līdzekļu nepietiek,” saka Jēzus Svētās Sirds misionāru Papua Jaungvinejas provinces vadītājs.
Pakavējoties pie pāvesta Franciska gaidāmās vizītes Āzijā un Okeānijā, kurā ietilps arī Papua Jaungvinejas galvaspilsēta Portmorsbija un Vanimo pilsēta, tēvs Varvakajs apgalvo, ka Svētā tēva klātbūtne “sniegs piederības sajūtu, viesīs cerību un optimismu” misionāriem, kuri kalpo šīs zemes kopienās. Reliģiskais stāsta, ka Portmorsbijas arhidiecēzes draudzes gatavojas šai vizītei, piedaloties rekolekcijās un lūgšanās. “Esam lepni, esam patiešām priecīgi,” viņš saka, atgādinot, ka pēdējā reize, kad pāvests ir spēris kāju uz Papua Jaungvinejas zemes, bija 1995. gadā, kad svētais Jānis Pāvils II šeit bija ieradies, lai beatificētu vietējās izcelsmes katehētu, ģimenes tēvu un mocekli Pēteri To Rotu. Šoreiz, līdz ar pāvesta Franciska apmeklējumu, arī jaunajām paaudzēm būs iespēja izjust pāvesta tuvumu. “Tas mums piešķir enerģiju un pārliecību, ka neesam aizmirsti,” saka tēvs Varvakajs. “Esam laimīgi, ir jūtama kopības izjūta starp visiem un lūdzamies, lai pāvesta apciemojums nes cerību un arī kādas izmaiņas mūsu līderu sirdī,” piebilst misionārs.
Publicēšanai latviešu valodā sagatavoja Inese Šteinerte
