Vatikānā atzīmē Benedikta XVI nāves otro gadadienu
Silvija Krivteža - Vatikāns
Pāvestam Benediktam XVI euharistiskās ilgas atrada piepildījumu, kad viņam tika ļauts piedalīties debesu kāzu mielastā svēto sadraudzībā un nepārtraukti izrunāt to, kas bija viņa pēdējais vārds zemes dzīvē: "Kungs, es tevi mīlu", - sacīja kardināls Kurts Kohs.
Dievs - cilvēka dzīves jēga
Kardināls norādīja, ka Jozefa Racingera dzīve ir ierakstīta pestīšanas vēsturē. Vēl jo vairāk tas attiecās uz viņa garīgo dzīvi, "kas bija pilnībā veltīta kristīgās ticības noslēpumam. Viņš izdzīvoja šo noslēpumu, pasludinot to ar enerģisku ticību un padarot to pieejamu mums šodien ar savu teoloģisko skaidrību".
Kristiešu vienotības veicināšanas dikastērija prefekts piebilda, ka savās teoloģiskajās pārdomās Benedikts XVI vienmēr sāka no Dieva Vārda; tajā viņš atrada patiesību, pēc kuras cilvēki ilgojas savas sirds dziļumos. Ar savu pastāvīgo uzmanību un orientēšanos uz Dieva Vārda patiesību pāvests Benedikts XVI ir pārliecinoši parādījis, kāda ir cilvēka dzīves jēga.
Vārds, kas dod mums vērtību
Pārdomājot vārdus no svētā Jāņa evaņģēlija prologa, kardināls Kohs atgādināja, ka Dieva Vārdam ir konkrēts vaigs un vārds - tas ir Jēzus no Nācaretes. Viņā pats Kungs Dievs mums ir dāvājis savu mīlestību.
Viņš arī atgādināja, ka "pats Dievs ir mīlestība", un tādēļ patiesais iemesls, kāpēc "nāvei" nekad nevar būt pēdējais vārds cilvēka dzīvē, ir tieši Dieva mīlestība. Jo tieši tai ir pēdējais vārds. "Tā ir Dieva bezgalīgā mīlestība, kas ne tikai vēlas mūžību katram cilvēkam, bet arī rīkojas mūžīgi, un Viņš pats ir mūžība," norādīja kardināls Kurts Kohs un piebilda: "Būt debesīs nozīmē būt kopā ar dzīvo Dievu mūžīgi un pārvietoties Viņa mīlestības bezgalīgajā jūrā."
Tuvinot mūs Dieva patiesībai
Homīlijā tika atgādināts, ka Benedikta XVI mācīšanas un darbības galvenais mērķis ir likt Dievu savas darbības centrā. Laikā, kad Dievs tika uzskatīts par svešu vai lieku, saskaroties ar Viņa balss noslēgtību, Benediktam XVI nebija lielākas prioritātes kā palīdzēt cilvēkiem sastapt Dievu.
Mūžīgā dzīve, norādīja kardināls Kochs, nesākas pēc nāves. Tā sākas jau zemes dzīves posmā, kad mēs dzīvojam "Dieva klātbūtnē". Euharistija mums ir "zāles nemirstībai", tā mums piedāvā "mūžīgās dzīves ķīlu".
Mēs savu pateicību par pāvesta Benedikta XVI dzīvi un darbu apvienojam ar Baznīcas lielo pateicības lūgšanu Euharistijā, ko svinam cerībā, ka mums atklāsies tas apslēptais krāšņums, uz kuru evaņģēlists Jānis norādīja kā uz patieso Ziemassvētku noslēpumu un kuru Benedikts XVI ir apliecinājis ar savu dzīvi: "Un Vārds tapa miesa un dzīvoja starp mums, un mēs redzējām Viņa godību, Tēva Vienpiedzimušā godību, pilnu žēlastības un patiesības" (Jn 1, 14) - teica vācu tautības kardināls.
