Meklēt

Kardināls Rolandas Makrickas Kardināls Rolandas Makrickas 

Rolandas Makrickas. No aizraušanās ar lidošanu līdz kardināla purpuram

Viens no jaunajiem kardināliem, kuri sestdien, 7. decembrī, no pāvesta rokām saņēma savam titulam atbilstošās regālijas, nāk no mūsu kaimiņzemes Lietuvas. Vēl vairāk, viņš ir dzimis Latvijas pierobežas pilsētā Biržai, jeb Biržos, kā šo nosaukumu izrunājam latviski.

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Šis kardināls ir 52 gadus vecais Rolandas Makrickas, kuram pāvests Francisks pirms neilga laika uzticēja koadjutorarhipriestera pienākumus ar sukcesijas tiesībām vienā no Romas un visas Rietumu pasaules nozīmīgākajiem dievnamiem – Santa Maria Maggiore bazilikā.

Rolandas Makrickas piedzima kā jaunākais no pieciem bērniem Boļeslava un Janīnas Makricku ģimenē. Lietuva, tāpat kā Latvija, toreiz vēl ietilpa PSRS sastāvā. Tā kā ticības prakse un katehēzes macība bija ierobežota, izglītību ticības patiesībām zēns saņēma privātā kārtā, vienkāršā, taču, būtiskā veidā. Jaunībā Rolandas sāka aizrauties ar lidošanu. Četrus gadus viņš lidoja ar deltaplāniem un apsvēra domu sākt civilās aviācijas studijas. Lidošanu jaunais kardināls nav atstājis novārtā arī šobrīd. Ar to viņš nodarbojas brīvajā laikā brīžos, kad apmeklē dzimteni. Šai neizdzēšamajai mīlestībai pret debesīm tiek pievienots arī basketbols.

Rolandas Makrickas apmeklēja Biržu vidusskolu, 9 gadu vecumā sāka kalpot kā ministrants Svētā Jāņa Kristītāja draudzē. 1990. gadā viņš iestājās Kauņas Garīgajā seminārā un pēc pirmā studiju gada un PSRS sabrukuma, bīskaps kopā ar pirmo semināristu grupu viņu sūtīja uz Romu, lai sagatavotos priesterībai, dzīvojot Pontifikālajā Svētā Kazimira lietuviešu kolēģijā. Pabeidzis filozofijas studijas Svētā Krusta augstskolā, Makrickas turpināja studēt teoloģiju un Baznīcas vēsturi Pontifikālajā Gregora universitātē.

1996. gada 20. jūlijā viņš tika iesvētīts par priesteri Panevēžas diecēzē, tajā pašā gadā izvēlēts par Lietuvas Bīskapu konferences sekretāru un atbildīgo par 2000. gada Lielās Jubilejas sagatavošanas nacionālās komitejas vadītāju.

Ieguvis doktora grādu Baznīcas vēsturē Pontifikālajā Gregora universitātē, Makrickas divus gadus studēja Pontifikālajā Ekleziālajā akadēmijā. Pēc tās beigšanas, 2006. gada 1. jūlijā viņš uzsāka kalpojumu Svētā Krēsla diplomātiskajā dienestā. Tajā pašā gadā Vatikāna izdevniecība krājumā “Baznīcas vēsture” publicēja apjomīgu grāmatu ar daudziem, pirms tam neizpētītiem vēsturiskas izziņas materiāliem ar nosaukumu “Svētais Krēsls un Lietuva. Lietuvas valsts atdzimšana Minhenes Apustuliskās nunciatūras arhīva dokumentos laikā no 1915. līdz 1919. gadam”. Grāmata tapa Vatikāna Apustuliskajā arhīvā pieejamo dokumentu izpētes rezultātā.

Rolandas Makrickas ir strādājis pontifikālajās pārstāvniecībās Gruzijā, aptverot arī Armēniju un Azerbaidžānu, Zviedrijā (aptverot Dāniju, Norvēģiju, Somiju un Īslandi), Amerikas Savienotajās Valstis un Gabonā (aptverot Kongo Republiku). Librevilē viņš rūpējās par Baznīcas sociālo, pastorālo un karitatīvo programmu īstenošanu un vadīja apustuliskās nunciatūras struktūru celtniecības projektu.

Pēc dažādās zemēs gūtās pieredzes, Makrickas tika pārcelts darbā Vatikāna Valsts sekretariāta Vispārējo lietu nodaļā, kuru vadīja no 2019. gada augusta. Viņš kļuva par pirmo ne itāļu tautības pārstāvi, kuram tika uzticēts šis nozīmīgais amats. No 2021. gada decembra līdz 2024. gada 19. martam Rolandam Makrickam pāvests bija uzticējis Santa Maria Maggiore pontifikālās bazilikas ārkārtējā komisāra amatu. Tā bija īpaša atbildība brīdī, kad bazilika pieredzēja ekonomiska un finansiāla rakstura problēmas. Šajā uzdevumā Makrickam palīdzēja Svētā Krēsla mantojuma administrācijas (APSA), Vatikāna valsts pārvaldes un  Ekonomikas sekretariāta pārstāvji.

2023. gada 11. februārī Rolandas Makrickas tika nominēts par Tolentino titulārbīskapu un 15. aprīlī konsakrēts par bīskapu Santa Maria Maggiore bazilikā, dievnamā, kurā glabājas slavenā Salus Populi Romani Dievmātes ikona. Konsakrāciju veica Vatikāna valsts sekretārs, kardināls Pjetro Parolins kopā ar bazilikas arhipriesteri, kardinālu Staņislavu Rilko un Vatikāna valsts substitūtu, arhibīskapu Edgaru Penju Parru. Šī gada 19. martā pāvests Francisks Rolandas Makrickas iecēla par sev dārgās Santa Maria Maggiore bazilikas koadjutorarhipriesteri ar sukcesijas tiesībām.

“Deus fidelis manet” – tāds ir Rolandas Makrickas bīskapa moto, kuru viņš ir izvēlējies, lai izteiktu personīgo ticības Dievam pieredzi. Šajā moto uzsvērts, ka Dievs ir vienīgais uzticamais, kurš nekad nepamet savu tautu. Vēlēsim mūsu kaimiņzemes dēlam, jaunajam kardinālam Rolandam Makrickas Dieva svētību viņa turpmākajos dzīves un kalpojuma gados!

11 decembris 2024, 18:15