Pāvestu atziņas par diakonu kalpojumu

Inese Šteinerte - Vatikāns

Par diakoniem un viņu kalpojumu vairākkārt ir runājuši pāvesti. Tā, piemēram, 2021. gadā, tiekoties ar pastāvīgajiem diakoniem, pāvests Francisks uzsvēra, ka “diakonāts, sekojot koncila ceļam, ved pie Baznīcas noslēpuma centra”. “Diakonu dāsnums, kuri nemeklē sev pirmās rindas, smaržo pēc Evaņģēlija,” teica Francisks, “tas vēstī par Dieva lielumu un pazemību, kurš spēra pirmo soli, lai ietu pretim arī tiem, kuri ir pagriezuši Viņam muguru”.

Pāvests Benedikts XVI, tiekoties ar Romas diecēzes diakoniem 2006. gadā, viņu kalpojumu raksturoja sekojoši: “Mācot Kristus Evaņģēliju, ko jūsu ordinācijas dienā jums nodeva bīskaps, jūs palīdzat vecākiem, kuri lūdz nokristīt savus bērnus, padziļināt dievišķās dzīves noslēpumu, kas mums dāvāts, kā arī Baznīcas, lielās Dieva ģimenes, noslēpumu. Savukārt, tiem, kuri vēlas svinēt Laulības sakramentu, jūs sludināt patiesību par cilvēcisko mīlestību, tādā veidā paskaidrojot, ka laulība, kas ir balstīta uz ekskluzīvu un definitīvu mīlestību, kļūst par Dieva attiecību ar savu tautu atspulgu un otrādi. Daudzi no jums strādā ofisos, slimnīcās, skolās. Šādā vidē esat aicināti būt par Patiesības kalpiem. Sludinot Evaņģēliju, jūs varat dāvāt Vārdu, kas spēj apgaismot un piešķirt nozīmi cilvēka darbam, slimnieku ciešanām un palīdzēt jaunajām paaudzēm atklāt kristīgās ticības skaistumu.”

1987. gadā svētais Jānis Pāvils II tikās ar Amerikas Savienoto Valstu pastāvīgajiem, precētajiem diakoniem. Viņiem veltītajā uzrunā pāvests teica: “Jūs un jūsu sieva, būdami ienākuši dzīvības kopībā, esat aicināti palīdzēt viens otram. Jūsu sadarbība un vienotība Laulības sakramentā ir tik cieša, ka Baznīca prasa sievas piekrišanu pirms vīrs var tikt ordinēts par pastāvīgo diakonu. Upurgatavas, savstarpējas mīlestības bagātināšanās un padziļināšana ved pie sievas iesaistīšanās vīra publiskajā diakonāta kalpojumā Baznīcai. Šī kalpojuma nozīme nav mazsvarīga, jo īpaši šodien. Diakonam un viņa sievai ir jābūt par uzticības un kristīgās laulības nešķiramības dzīvu piemēru pasaulei.”

Savukārt, pāvests Pāvils VI, 1977. gadā uzrunājot Milānas Garīgā semināra diakonus, sacīja: “Kā diakoni, jūs jau tagad izbaudat prieku būt saistītiem ar īstu un patiesu kalpojumu Baznīcai. Taču, šajā brīdī jūsu dvēseles, bez šaubām, ir vērstas pretim vēl augstākam mērķim, uz kuru Dievs jūs ir paaicinājis, lai caur Ordinācijas sakramentu jūs padarītu par saviem kalpiem, Jēzus Kristus Evaņģēlija sludinātājiem, Svētās Komūnijas dalītājiem. Trūkst vārdu, lai izteiktu visu jūsu misijas lielumu un atbildību, misijas, kas vienmēr apliecina Kunga lielo apsolījumu: “Lūk, es esmu ar jums visās dienās līdz pat pasaules beigām”. Jā, priesteri ir Kristus Skolotāja un Gana klātbūtnes zīmes cilvēku vidū. Viņi liecina par Baznīcas vitalitāti un kontinuitāti.”