Aprit 440 gadi, kopš pirmās japāņu diplomātiskās misijas pie Svētā Krēsla
Inese Šteinerte - Vatikāns
Bija 1582. gada 20. februāris, kurā jaunieši ticības garā uzsāka ceļojumu no Nagasaki ostas, lai kuģī šķērsotu gandrīz visu pasauli. Ceļojums ilga trīs gadus, vispirms apceļojot Portugāli un Spāniju, līdz tika sasniegta Livorno osta Itālijā. Pēc tam, kad tika iepazītas vēl neredzētas tradīcijas, ainavas un arhitektūra, un satikti tā laika aristokrāti, tādi, kā Filips II un Frančesko I de Mediči, jaunieši 1585. Jubilejas gadā sasniedza Romu un ieradās audiencē pie pāvesta Gregora XIII.
Tenšo ēras jauno diplomātu ceļojuma idejas autors un organizētājs bija jezuītu tēvs Alessandro Valiņjano. “Viņi ieradās no pasaules otras malas, lai izrādītu paklausību Romas Baznīcai un nomestos pie Kristus vikāra kājām sava Japānas valdnieka vārdā,” XVI gadsimta beigās rakstīja Muzio Pansa, raksturojot fresku, kas ir redzama Vatikāna Bibliotēkas Siksta salona lunetē. Par šo darbu šī gada 17. martā Gregoriānā pārdomās dalījās arī arhīvists un bibliotekārs Andželo Vinčenco Dzani. Studiju dienu universitāte sarīkoja kopā ar Vatikāna Apustulisko bibliotēku un Japānas vēstniecību pie Svētā Krēsla, sadarbojoties ar Evaņģelizācijas dikastēriju un Lukas arhidiecēzi. Tikšanās temats saucās “Japāņu svētceļojums pie Svētā Krēsla: cerība uz dialogu”.
Pontifikālajai Gregora universitātei ar Japānu ir senas saites. Tieši pāvests Gregors XIII, kurš pieņēma japāņu diplomātus, 1584. gadā izveidoja jauno Romas kolēģijas sēdekli. Tajā notika Jēzus Sadraudzības filosofijas un teoloģijas studijas, ieskaitot arī izziņu materiālu par Japānu. Ievērojama loma bija arhibīskapam un jezuītam Džovanni Pitau, kurš Uzlecošās Saules zemē bija nodzīvojis 29 gadus. Viņš bija misionārs un Tokijas universitātes “Sophia” rektors. No 1992. līdz 1998. gadam, pirms darbības Katoliskās Izglītības kongregācijā, Pitau vadīja Pontifikālo Gregora universitāti. “Viņš gandrīz perfekti zināja japāņu valodu un Japānu atveda uz Romu, tādējādi iemiesojot Jēzus Sadraudzības paaicinājumu pazīt kultūras un atvērties pasaulei,” saka pašreizējais Gregoriānas rektors, tēvs Marks Lūiss. Viņš piebilst, ka diplomātija Baznīcai vienmēr ir aktuāla un ļoti svarīga, jo īpaši, šajās krīzes dienās. “Jau XVI gadsimtā pastāvēja šādas vēstniecības, lai izceltu pāvesta nozīmi, kā arī tiektos pēc miera un labāk iepazītu dažādas pasaules kultūras,” saka jezuīts.
Japānas vēstniecības pie Svētā Krēsla speciālā sūtne studiju dienā Gregoriānā bija rakstniece un populāro manga komiksu autore Kana Takahama. Viņa ir kristīgās kopienas pārstāve Japānā un vēstniece pie Svētā Krēsla paviljona nākamajā EXPO izstādē Osakā. Īpaši nopelni Takahamas kundzei ir par tā dēvētajiem “pagrīdes”, jeb “apslēptajiem japāņu kristiešiem”. Pētījumos izmantoti seni ģimenes dokumenti, kā arī “apslēpto kristiešu” jauno paaudžu stāsti, kas apkopoti vairākās grāmatās. Pirmā no tām saucas “Lauva un peonijas”. Tēvs Marks Lūiss uzsver, ka šis īpašais mākslas, anime un manga žanrs jauniešiem māca vēsturi atšķirīgā veidā. Ja šodien ne visi jaunieši spēj novērtēt savu vēsturi, tad caur mūsdienīgo mākslu tas ir iespējams. Kana Takahama savos stāstos ievij pa kādam fantāzijas motīvam, taču vēsturiskais pamats paliek. Pie tam daudzus gadus pēc radīšanas paliek arī māksla. Pontifikālās Gregora universitātes rektors uzskata, ka mangu var izmantot, izstrādājot jaunas mācību metodes, kas vairāk piesaistītu studentu uzmanību.
Atsutoši Hagino, Japānas vēstniecības pie Svētā Krēsla konsultants, tikšanās laikā izteica pārsteigumu par to, ka tik daudzus itāļu pētniekus interesē Tenšo laika sūtņu vēsture, kā arī par to, ka Svētais Krēsls glabā dokumentus par šiem sūtņiem – minētajiem četriem jauniešiem. Japānā pēc kristietības aizlieguma, bija daudz “apslēpto kristiešu”, kuru izpētei ir nodevusies Kana Takahama. Atsutoši Hagino izteica cerību, ka jau tuvākajā nākotnē “apslēpto kristiešu” vēsturei pievērsīsies vairāk pētnieku, tajā skaitā itāļu. “Tas viss sadarbību un attiecības starp Japānu un Svēto Krēslu padara vēl intensīvākas,” teica Hagino.
Evaņģelizācijas dikastērija proprefekts, arhibīskaps Rino Fizikella atgādināja, ka kristietībai raksturīgs ir svētceļojums, un ka šie četri jaunieši, kuri “savā sirdī juta vēlēšanos sasniegt Romu un pagodināt apustuļu relikvijas, devās ceļā.” “Viņu ceļojums bija ticības svētceļojums,” piebilda arhibīskaps Fizikella, “tas sākās diplomātisku interešu vadīts, bet ierodoties svēto Pētera un Pāvila pilsētā, vissvarīgākā viņiem bija apustuļu atstātā liecība”. Ne velti japāņu jaunie sūtņi, atgriezušies dzimtenē, izdarīja ticības izvēli un dažiem no viņiem tā bija galēja savas dzīvības dāvana, kas atdota, liecinot par Evaņģēlija patiesību. “Tas, ko mēs šeit šodien svinam, ir evaņģelizācijas brīdis, tā ir sludināšana, mūsu klātbūtnes pasaulē nozīme. Tā ir ticības dārgmanta, ko glabājam un nododam no paaudzes paaudzē,” teica Evaņģelizācijas dikastērija proprefekts.
Rino Fizikella piebilda, ka šo ticību cilvēki ir sludinājuši dažādos veidos, arī caur mākslu, mūziku, literatūru – caur visu to, kas sastāda skaistuma ceļu. “Ceļš, ko paveica šie četri japāņu jaunieši, ir bijis skaistuma ceļš. Viņi šķērsoja kontinentus, iepazina dažādas kultūras un tad sasniedza savu meklējumu pilnību, Romas skaistumu,” teica arhibīskaps. Uzrunas noslēgumā viņš atzīmēja, ka studiju dalībnieki ir sapulcējušies šo jauniešu piemēra, liecības, atbildības iedvesmoti. Viņi atgādina par to, cik svarīgi dzīvē ir atklāt savas ticības saknes.
Arhibīskaps Fizikella pastāstīja, ka uz starptautisko EXPO izstādi Osakā tiks nogādāta Karavadžo glezna “Kristus noņemšana no krusta”. Vienīgais šī lielā mākslinieka darbs, kas tiek uzglabāts Vatikāna muzejos, uz Japānu tiks vests, lai “liecinātu par vienreizējo bagātību, kurā dalīties un visvairāk par visu, kuru kontemplēt.” Svētā Krēsla paviljons sauksies “Skaistums nes cerību”. “Skaistuma kontemplācija, ko piedāvā Karavadžo ģēnijs, kļūst par durvīm,” teica Rino Fizikella, “un atgādinājums par durvīm ir tas, ko piedzīvojam Romā, svētceļojot pretim Svētajām durvīm. Taču, durvis nav tikai objekta vārds, tas ir arī darbības vārds, jo skaistums sev līdzi nes cerību. “Kristus noņemšana no krusta” ir dziļas cerības zīme, jo tā mums saka, ka nāvi uzvar Augšāmcelšanās. Jubilejas gada svētceļnieki, kas šodien ierodas Romā, ir cerības svētceļnieki, tieši tāpat kā tie četri japāņu jaunieši, kuri izdarīja izvēles, kas tiek apbrīnotas joprojām un par kurām ir jāatgādina jaunajām paaudzēm.”
