Enciklikai "Evangelium vitae" 30
Silvija Krivteža – Vatikāns
Pāvests toreiz uzsvēra, ka Baznīcai ir pienākums aizstāvēt katra cilvēka dzīvību. Viņš skaidroja, ka dzīvība ir pamatvērtība, kas sakņojas cilvēka, vienīgās radības, kas ir persona, miesīga un garīga būtne, cieņā.
Iepazīstinot ar enciklikas Evangelium vitae saturu, Jānis Pāvils II sacīja, ka tā ir meditācija par dzīvību, kas parādīta visās tās dabiskajās un pārdabiskajās dimensijās: meditācija, ko caurvij pateicība Kungam, dzīvības Dievam, un tajā ir uzsvērts aicinājums kalpot šim fundamentālajam labumam, sludinot dzīvības Evaņģēliju pasaulei.
Pāvests atzina, ka šajā jomā ir zināmas cerības pazīmes, piemēram, arvien plašāk izplatītais kara nosodījums, pretestība cilvēktiesību pārkāpumiem, mobilizācija cīņā pret badu, nabadzību, narkomāniju un neārstējamām slimībām.
"No otras puses," viņš atzina, "mēs esam liecinieki "nāves kultūras" izplatībai. Tās izpausmes ir ne tikai brāļu kari vai dažādas vardarbības formas pret vājākajiem, bet galvenokārt uzbrukumi topošajai dzīvībai, arī vecu un nedziedināmi slimu cilvēku dzīvībai. "Abortu legalizācija un aizvien plašāk izplatītās eitanāzijas pieņemšana iezīmē "dzīvības kultūras" neveiksmes," - teica Svētais tēvs.
