Kardināls Černijs ir ieradies Ukrainā
Jānis Evertovskis – Vatikāns
“Laipni lūdzam Ukrainā” – pārbraucot robežu, ir redzama zīme ar šādu uzrakstu. Raugoties uz dziļo aizu, kādā šī Austrumeiropas valsts iekrita 24. februārī, kad sākās šis brutālais karš, uzraksts liekas kā kāds rūgts joks. Pie robežas gaida vismaz 50 automašīnas. Rinda virzās uz priekšu ļoti lēni. Pāvesta sūtnis, Cilvēka integrālās attīstības veicināšanas dikastērija prefekts, kardināls Černijs pārbrauc robežu vēlā pēcpusdienā un dodas uz tuvumā esošo Berehoves pilsētiņu. Kopā ar viņu mašīnā atrodas divi priesteri, kuri veic migrantu pastorālo aprūpi, un grieķu katoļu garīdznieks no Ungārijas Abels Šocksa, kuram arī pieder šis braucamrīks. Pilsētiņa nav pieredzējusi bumbošanu, bet ir pārvērtusies par vienu no galvenajiem bēgļu pulcēšanās punktiem.
Kad kardināls ieradās Ukrainā, pienāca ziņa par Mariupolē notikušo dzemdību nama un pediatriskās slimnīcas bombardēšanu. “Jau šie divi vārdi ‘bombardēšana’ un ‘slimnīca’ vienā teikumā izsauc drebuļus”, sacīja Vatikāna viesis. “Un, ja mēs vēl lasām ‘pediatriskā’… Kardinālam Parolinam ir taisnība: tas ir nepieņemami! Šie uzbrukumi civiliedzīvotājiem ir jāpārtrauc”, uzsvēra kardināls Černijs.
Iebraucis Berehovē, viņš uzzina, ka tajā vietā, diemžēl, notiek netīras lietas. Tie, kuriem ir kāda vara vai līdzekļi, izspiež lielas summas no trūkumā un nelaimē nonākušajiem bēgļiem. Daži ukraiņi no saviem tautiešiem par palīdzību šķērsot robežu pieprasa pat 2000. Vīrieši par lielu naudu varot dabūt izziņu, ka viņiem ir slikta veselība un nevar doties karā. Daudzi piedāvā savu transportu, lai aizvestu bēgļus uz Budapeštu… protams, par labu atlīdzību. Sievietes ar bērniem šeit baidās, ka var tikt nolaupītas un izmantotas. Un tās nav nepamatotas bailes. “Cilvēktirdzniecība ir reāla problēma”, saka kardināls Černijs. “Tā ir traģēdija traģēdijā, kad tiek izmantota humānās krīzes izdevība”.
Netālu no Berehoves centra kardināls ieradās kādā vēl nepabeigtā ēkā, kas bija domāta kā kopmītnes studentiem, bet tagad ir kļuvusi par bēgļu patversmi. Nosaukums ir garš un sarežģīts, bet tikpat labi šo vietu varēja saukt par “Visi brāļi”, jo tur sastopas latīņu un grieķu rita katoļticīgo, protestantu un reformēto Baznīcu locekļu centieni. “Nav atšķirības, jo tagad mēs visi esam Labie samarieši, aicināti palīdzēt savam tuvākajam. Mēs sapratām, ka, ja nesadarbosimies, tad nevarēsim arī reāli palīdzēt tiem, kuri cieš”, sacīja eparhs Nils Lušaks, aicinot visus klātesošos dažādu konfesiju pārstāvjus sēsties pie galda. Katrs no viņiem pastāstīja pāvesta pārstāvim par savu pieredzi bēgļu uzņemšanā, par to, ko piedzīvo ģimenes, kuras redzēja savu tuvinieku nāvi vai tika šķirtas. “Tas ir genocīds”, noteica latīņu rita bīskaps Peters Miklošs Lucsoks, runājot par šī kara upuriem. “Tas mūsu tautai ir Krusta ceļš, un dauzi ir gatavi doties uz Golgātu. Ukraiņi nebēg, viņi nepadosies, viņi grib aizstāvēt tādas vērtības kā brīvība, patiesība, cilvēka cieņa”.
Kardināls Černijs ukraiņiem atgādināja, ka pāvests ir gatavs darīt visu miera labā. Daudzi sastaptie bēgļi viņam apliecināja, ka grib tikai vienu – būt mājās. Daudzi raud par savām izpostītajām mājām Ukrainā un cer atrast pajumti Vācijā, Austrijā vai pat ASV. Vatikāna viesis šeit tikās arī ar Caritas organizācijas darbiniekiem, pateicās viņiem par kalpošanu un apliecināja, ka nes Svētā tēva svētību. Satiekoties ar bēgļiem, kardināls iedeva viņiem pa kādam rožukronim, pasvētīja bērnus. Ārā viņu sagaidīja daudzi žurnālisti, kuriem kardināls izteica pateicību: “Turpiniet savu kalpojumu un ejiet ar pāvesta svētību. Lai nāk gaismā patiesība, lai tiek iepazīta patiesība”.
