Ukraina: sievietes – cerības, spēka un mīlestības paraugs
Massimiliano Meniketi
Šogad Starptautisko sieviešu dienu nevar nesaistīt ar drosmi, spēku un pārbaudījumiem, kas jāizcieš Ukrainā, kur sievietes, lai pasargātu bērnus, ir spiestas atstāt savas mājas.
Sievietes, kuras lūdzas. Sievietes, kuras izvēlas palikt plecu pie pleca saviem vīriem, lai pretotos tanku kolonnām un raķetēm. Sievietes, kuras zīda [savus bērnus] starp drupām un zem mīnmetēju uguns, sievietes, kuras sniedz palīdzību, gatavo ēst, dod jaunu dzīvību, jaunu cerību, kuras stundām ilgi gaida pie robežām.
Sievietes, kuras vada vieglās un smagās automašīnas, jo valstij notiek uzbrukums. Sievietes, kuras aukstumā un sniegā iet ar pavisam nedaudzām lietām, ko paspēja paņemt līdzi. Sievietes, kuras zaudē dzīvību, kuras tiek izvarotas, kuru bērnus ir skārušas bumbas un raķetes.
Kurš var pieņemt šīs šausmas? Citas sievietes ārpus Ukrainas vāc palīdzību, darbojas politikā, meklē diplomātiskus risinājumus, iet ielās demonstrācijās, tiek aizturētas un sistas. Sievietes meitas, māsas, mātes, sievas, draudzenes, kuras veido sabiedrību, balsta ekonomiku, izglīto, sniedz savu radošo ieguldījumu, rūpējas par vidi, iestājas cilvēces labā.
Ieslodzītās sievietes. “Darīt pāri sievietei nozīmē ievainot Dievu”, sacīja pāvests Francisks šī gada 1. janvārī, kad kara ēnas pār Eiropu vēl nebija redzamas, bet jau klusi savilkās, kā tas bieži vien ir ar sieviešu izmantošanu un pret viņām vērsto vardarbību pasaulē. Bieži vien neredz, ka viņas ir kļuvušas par psiholoģiskās un fiziskās vardarbības upuriem, ka meitenes tiek spiestas doties laulībā, nodarboties ar prostitūciju, strādāt, nemācīties, ka viņas tiek nogalinātas un ka viņām nākas noskatīties kā viņu bērni mirst karā. Kurš gan var klusēt par tādām negantībām?
Sievietes, kuras ikdienā atbalsta, palīdz un vada, kuras paliek varones arī tad, kad ikdienā valda iznīcība. Sievietes, kuras visās pasaules malās pretojas šķelšanās un ienaida loģikai, kuras strādā vienotības labā.
Baznīcas vēsturē ir daudz svēto, kuras ir kā bākas, kas ar Kristus pestījošo gaismu izgaismo savu laiku un mūsdienu Eiropu, ko ievaino netaisnības un terors. Eiropas aizbildnes, šī kontinenta aizstāves, kā piemēram, svētā Brigita, Hildegarde no Bingenas, Terēze Benedikta no Krusta, Katrīna no Sjēnas. Šajās stundās mēs novēlam sevi Marijai, Dieva Mātei, lai Ukraina un visa pasaule kļūtu brīva no ikvienas vardarbības un lai katrs vīrietis un katra sieviete varētu dzīvot mierā.
Tekstu tulkoja Jānis Evertovskis
