Davosā spriež par pasaules izaicinājumiem, sākot ar klimatu un kariem
Adriana Mazoti - Vatikāns
Pasaules Ekonomikas forumā ar nosaukumu “Atjaunot uzticību” līdz 19. janvārim tiks aplūkoti ne tikai ekonomikas, bet arī klimata, karu, tā dēvēto “tīro tehnoloģiju”, mākslīgā intelekta un citi temati. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka ir nepieciešams atbalstīt Ukrainu. “Šis nav brīdis konfliktam, vai polarizācijai, bet ir brīdis, lai attīstītu uzticību, vadītu globālo sadarbību kā nekad agrāk,” teica fon der Leiena un apliecināja, ka “Eiropa var un tai ir jāuzņemas vadība, lai piešķirtu formu globālai atbildei” uz izaicinājumiem. Attiecībā uz karu Ukrainā, Eiropas Komisijas prezidente uzsvēra, ka, pretēji daudzu bailēm, Ukraina pēc Krievijas agresijas ir spējusi saglabāt “savu brīvību un neatkarību”. “Ukraina var gūt pārākumu šajā karā. Taču mums ir jāturpina stiprināt tās pretošanās. Ukraiņiem ir nepieciešams finansējums uz visu 2024. gadu un tālāk,” teica fon der Leiena.
Pirmoreiz uz forumu Davosā ir ieradies arī prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš vērsās ar apelāciju pie Rietumvalstīm, lūdzot palīdzēt Kijivai uzvarēt karu ar Krieviju. “Ukrainai ir jāpanāk gaisa spēku pārsvars, kā to esam panākuši Melnajā jūrā. To varam izdarīt, mūsu partneri zina, kas mums ir nepieciešams un cik daudz. Tas ļautu panākt progresu uz zemes. Pirms divām dienām esam pierādījuši, ka varam dot triecienu krievu lidmašīnām, kuras nebija notriektas līdz šim,” foruma dalībniekiem pastāstīja Zelenskis. Davosā viņš tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, kurš pēc tam platformā X komentēja: “Neraugoties uz smago situāciju kaujas laukā, ir pamats optimismam: “Ukraina saglabā savu neatkarību, ukraiņi ir atvairījuši Krieviju un izvēlējušies Rietumus; un Ukraina ir tuvāk NATO kā jebkad agrāk”.
16. janvārī Davosas Ekonomikas forumā uzstājās arī Ķīnas premjerministrs Li Cjans, kurš pastāstīja, ka 2023. gadā Iekšzemes kopprodukts ir audzis par 5,2%, kas ir augstāks par iecerētajiem 5%. Atsaucoties uz foruma tematisko nosaukumu, Li Cjans apgalvoja, ka “ir būtiski atjaunot uzticību un atmest aizspriedumus”. “Uzticība,” viņš piebilda, “vispirms izriet no mūsu kopējām ilgām pēc cilvēces labākas nākotnes un mūsu kopējās gribas strādāt kopā šajā perspektīvā”. “Izvēlēties Ķīnas tirgu nav risks, bet iespēja,” uzrunas noslēgumā apliecināja Ķīnas premjerministrs.
Ziņojumā par klimatu, kas tika nolasīts Davosā, ietilpa 6 kategorijas – plūdi, sausums, siltuma viļņi, tropiskās vētras, ugunsgrēki un jūras līmeņa celšanās. “Klimata krīze līdz 2050. gadam varētu prasīt 14,5 miljonus dzīvību,” izskanēja ziņojumā. Tika nolasītas arī aplēses par klimata izmaiņu izraisītām slimībām, to skaitā tām, kuras pārnēsā odi. “Siltākas temperatūras,” teikts ziņojumā, “paildzinās odu reproduktīvo periodu un paplašinās insektu koloniju apdzīvotās zonas, kā rezultātā pieaugs saslimstība ar malāriju, dengi un zikas vīrusu, skarot arī tādās klimatiskās zonas, kā Eiropa un Amerikas Savienotās Valstis. Pasaules Ekonomikas foruma analītiķi brīdina arī, ka dabas katastrofas varētu vest pie papildus izdevumiem veselības aprūpes jomā vairāk nekā tūkstotis miljonu dolāru apmērā, kā arī pie ekonomikas zaudējumiem 12,5 triljonu apmērā.
Kā jau teikts, Pasaules Ekonomikas forumā Davosā piedalās arī Katoliskā Baznīca, kura nespēj palikt vienaldzīga pret procesiem, kad uz spēles tiek likta pasaules un cilvēces nākotne. Tāpat kā dažās iepriekšējās reizēs, arī šogad foruma dalībniekus uzrunās kardināls Turksons, bet pagaidām Vatikāna Radio žurnālists Mario Galgano uz sarunu tika aicinājis priesteri no Davosas, dekāntēvu Kurtu Susaku. Viņš pastāstīja: “Ir interesanti atzīmēt, ka foruma direkcija kopā ar Klausu Švābu un citām iesaistītajām personām, bija vēlējusies, lai uz 50. gadskārtu ierastos pāvests Francisks. Šķiet ļoti interesanti, ka Pasaules Ekonomikas forums, šāda tipa globālā politikas un sabiedrības organizācija, ir izrādījusi interesi pieņemt šeit pāvestu.”
Lai arī Francisks Davosas forumā nav piedalījies personīgi, viņš vienmēr sūtīja vēstījumu un sveicienus, kā arī savus speciālos sūtņus, kardinālus. Davosas dekāns Kurts Susaks piebilst, ka “tas liecina par pārliecību, ka centieni pēc risinājumiem negūs panākumus, ja Katoliskā Baznīca nebūs iesaistīta kā globāls spēlētājs”.
Davosas katoļu draudze jau 30 gadus pavada Pasaules Ekonomikas forumu ar lūgšanām un Svētajām Misēm, tai skaitā arī ekumeniskā formā. Šonedēļ par lēmumiem, kas tiek pieņemti Šveices ziemas kūrortā, lūdzas arī reformātu un citas vietējās kristīgās kopienas. “Tas ir ieguldījums, ko kristieši var sniegt taisnīgā pasaules kārtībā, lai nabadzīgie nekļūtu vēl nabadzīgāki un bagātie vēl bagātāki,” saka priesteris Susaks.
Tulkoja un publicēšanai sagatavoja Inese Šteinerte
