Sīrija: Lieldienas zemē, kur vesela paaudze ir redzējusi tikai karu
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Sīriešu tautai situācija šodien ir vēl smagāka, nekā kara sākumā,” intervijā avīzei “Osservatore Romano” stāsta apustuliskais vikārs Alepo, franciskāņu tēvs Hanna Jalufs. Viņš atzīmē, ka daļā Sīrijas ieroči vairs nedārd, taču visur ir nesamērojama dzīves dārdzība un nabadzība. Daudzi cilvēki mēnesī nenopelna pat 30 dolārus, taču dzīvei šeit ir nepieciešami vismaz 300 dolāri. Piemēram, 1 kg gaļas maksā 250 sīriešu liras, jeb 15 dolārus. Kā izsakās tēvs Julufs, “dzīvojam gluži kā tumsā pirms ausmas”.
Karš starp valdību un islāmistu grupām Sīriju ir izmainījis radikālā veidā. Kopš 2020. gada liela valsts daļa atkal atrodas zem Bašara Assada kontroles. Visā Sīrijā ir vismaz trīs ietekmes zonas. Visplašākā ir tā, kura no Vidusjūras stiepjas līdz galvaspilsētai Damaskai un dienvidaustrumiem, un kuru kontrolē valdība; ziemeļaustrumos ir izvietojies Rodžavas reģions ar kurdu autonomajiem apgabaliem, kas atrodas zem ASV protekcijas; ziemeļrietumi starp Idlibu un Alepo perifēriju, kur ir koncentrējusies lielākā karā izkaisīto cilvēku daļa, ir nonākusi turku ietekmē un šeit joprojām valda nemieri un darbojas islāma karotāju grupas.
“Sīrijas krīzi nevar atrisināt ar ziedojumiem. Ir nepieciešams politisks risinājums, par ko ir aizmirsts,” nesen aģentūrai SIR apgalvoja apustuliskais nuncijs Sīrijā, kardināls Mario Dzenari. Viņš atzīmēja, ka arī tāpēc, ka uzmanība šobrīd ir koncentrēta uz citiem konfliktiem, uz tiem, kas notiek Ukrainā un Svētajā Zemē, krīze Sīrijā, sevišķi no Rietumu diplomātijas puses, šķiet aizmirsta. Aktīvāku rīcību ir izrādījušas Irāna, Turcija un Krievija, kuras kopā ar Sīrijas valdību un opozīciju šī gada janvārī Astanā bija sēdušās pie sarunu galda. Taču, konflikta risinājums nav panākts. Sīrijas valdības un Krievijas sabiedroto bombardējumi Idlibas provincē nav pilnībā pārtraukti.
Sīrijas izkaisīto personu krīze joprojām ir vislielākā pasaulē. Vairāk nekā 12 miljoniem cilvēku ir bijis jāatstāj savas mājas. Vairāk nekā 5 miljoni ir devušies uz Turciju un Libānu, bet valsts iekšienē ir izkaisīti gandrīz 7 miljoni. ANO statistika rāda, ka ik dienas ap 500 cilvēku atstāj Sīriju. Šajā kontekstā ievērojami sarucis ir kristiešu skaits. “Pirms tam bijām 7%, bet šobrīd neesam pat 3% no kopējā iedzīvotāju skaita,” stāsta tēvs Julufs. Ziemeļos, kur pārsvarā dzīvo kurdi, visi kristiešu ciemati ir gandrīz iztukšoti un cilvēki ir emigrējuši uz ārzemēm. Trijos Orontes ielejas ciematos no 10 tūkstošiem ticīgo ir palikuši tikai 700. Pirms tam šeit darbojās 10 priesteri, bet šobrīd ir palikuši tikai 2 franciskāņu brāļi.
Vietējā Baznīca cenšas palīdzēt Alepo iedzīvotājiem ar pārtikas un medicīnas paciņām, taču ekonomiskā krīze ir pārāk spēcīga, pie tam, 2023. gada februārī šeit notika zemestrīce. Tika izpostītas mājas gan Alepo, gan Latakijā un Idlibā. Idlibas provincē sagruva ap 80% māju. “Dzīvojam dramatiskā situācijā starptautiskās kopienas klusumā,” ar nožēlu atzīmē Alepo apustuliskais vikārs, kurš pats rod drosmi, raugoties uz Sīrijas kristiešu izturību. “Ticības netrūkst, un šajā, Lieldienu periodā, valda stipra cerība, ka Kungs mūs neatstās,” viņš saka.
