Tuvojoties Eiroparlamenta vēlēšanām, tiek rīkoti kursi par migrācijas jautājumiem
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Cerējām, ka Eiropai, kas ir dibināta uz miera apsolījumiem, vairs nebūs jāpieredz kari. Tomēr, pie Eiropas robežām, jāsaka – tās dzīves telpas iekšienē, briesmīgi kari liek slacīt asinis un sagrauj jebko, kas varētu nodrošināt cilvēku cieņas aizsardzību,” teica Itālijas prezidents Serdžo Matarella, apritot 80 gadiem, kopš tika iznīcināta Kassino pilsēta. Itālijas valsts galva uzsvēra, ka ir jāsarauj dramatiskais terorisma, vardarbības, otra paverdzināšanas cikls.
Kursu rīkotāji atgādina, ka šī gada jūnijā desmito reizi notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Karš Ukrainā, Izraēlas un Palestīnas konflikts, krīze Sarkanajā jūrā, Covid-19 pandēmijas sekas, finanšu tirgus svārstības, vides krīze un enerģētiskās pārejas grūtības, teritoriālās nesaskaņas starp Ziemeļiem un Dienvidiem, Austrumiem un Rietumiem, pasaules līdzsvara trūkums, kā arī populistisku un neonacionālistisku kustību pieaugums aizvien vairāk sarežģī attiecības starp valstīm, tai skaitā arī valstu attiecības ar Eiropas Savienību, diskusijām pakļaujot tās institucionālo struktūru, principus un kopējās vērtības.
Kur ir nonākusi tā Eiropa, kādu to bija vēlējušies šīs kopienas dibinātāji? Tā kopiena, kas tika dibināta uz brīvības, demokrātijas, vienlīdzības un tiesiskas valsts principiem, uz miera un stabilitātes veicināšanas balstiem – jautā “Astalli” centra un Gregoriānas pārstāvji. Kursu prezentācijas notā tiek norādīts, ka patvēruma jautājumos Eiropas Savienība nespēj rast līdzsvaru starp vērtībām, uz kurām tā balstās. Notā teikts: “Starp reformu un praktiskas rīcības trūkumu, kas ir nepieciešami, lai atrisinātu jūrā slīkstošo problēmu, starp palīdzības un kontroles mēģinājumiem, robežu eksternalizāciju, pelēko zonu, ko atstājusi neefektīva sistēma, atsevišķas Eiropas Savienības dalībvalstis pieņem individuālas politikas, lai cīnītos ar migrācijas plūsmām, nacionālās intereses liekot pretim solidaritātes prasībām, kuru vienīgais rezultāts ir sarežģīt un sāpīgāku padarīt migrantu ieceļošanu.”
Kāda būs Eiropa? Vairāk ieroču, mazāk migrantu un mazāk “zaļās” politikas”? Tā, gaidot jūnijā paredzētās Eiroparlamenta vēlēšanas, jautā jezuītu vadīto institūciju – Astalli centra un Pontifikālās Gregora universitātes pārstāvji. Kursi, kurus tie piedāvā, būs par brīvu un notiks Pontifikālās Gregora universitātes telpās. Pirmo kursu vadīs Konstitucionālās tiesas emeritētais prezidents Džovanni Marija Fliks. Kursa tematiskais nosaukums būs “Eiropas sapņa evolūcija: skats uz pagātni, lai izvērtētu Eiropu”. Otrais kurss sauksies “Eiropa vēlēšanu pārbaudījumu priekšā: starptautiskā scenārija izaicinājumi”. To vadīs žurnāliste, “Huffington Post” korespondente Briselē Andžela Mauro. Trešais kurss būs veltīts “Eiropas pārmaiņām starp migrācijām un klimatiskajām izmaiņām”. Tā vadība ir uzticēta Lukam Činčiripini – pētniekam Starptautisko lietu institūta programmā “Eiropas Savienība, politika un institūcijas”. Kursu noslēgumā tiks izdots dalības atestāts.
