Zem Vatikāna Radio logiem atrasti imperatora Kaligulas dārzi
Marija Milvija Morčano, Jānis Evertovskis - Vatikāns
Tā nesen tika atklātas un demontētas imperatora laika bijušās veļas mazgātavas, portika ar skatu uz Tibras upi un imperatora Kaligulas lielo dārzu paliekas.
Vietā, kur pirms 2025. Jubilejas gada ir paredzēts izbūvēt pazemes tuneli, tika atklāts grezns dārzs ar skatu uz Tibras ūdeņiem. Dārzu norobežo masīva travertīna bloku terasveida siena, kas stiepjas paralēli upei. Gar šo sienu atrodas kolonādes portika ķieģeļu pamati.
Pēc tam, kad tika atklāta labi saglabājusies 2. gs. otrās puses veļas mazgātava ar tādiem elementiem kā mazgāšanas un skalošanas tvertnes, izrakumos, kurus vadīja mākslas vēsturniece Daniela Porro un arheologi Dora Čirone un Alessio De Kristofaro, tika dokumentēti vēl trīs būvniecības posmi – sākot no imperatora Augusta perioda (27. g. p. Kr. – 14. g. pēc Kr.) līdz Nērona laikam (54.-68. g.).
Starp atradumiem īpaši nozīmīgs ir svina ūdens caurules (fistula aquaria) fragments ar uzrakstu “C(ai) Caesaris Aug(usti) Germanici”. Tas ļāva uzzināt, ka ūdensapgādes sistēmas īpašnieks bija imperators Kaligula (37-41 pēc Kr.) un noteikt šī kompleksa būvniecības pirmo posmu.
Šis uzraksts ir svarīgs arī citu iemeslu dēļ, proti, tas norāda, ka teritorija bija daļa no Kaligulas mātes Agripinas Vecākās dārziem. Pagājušajā gadsimtā Piazza Pia laukumā atklātās citas svina caurules ar uzrakstu “Iulia Augusta”, kas, iespējams, norāda uz Līviju Drusillu, Augusta otro sievu un Germanika veco māti, liecināja, ka villa bija ģimenes mantojums, kas no Augusta līnijas pārgāja Kaligulas īpašumā.
Sarežģītāko atradumu vidū ir vairākas 1. gadsimta pirmās puses plāksnes, kas izmantotas, lai nosegtu vēlāko kanalizāciju. Tie bija terakotas reljefi, kas izgatavoti, izmantojot veidnes, un attēloja mitoloģiskas ainas vai ģerboņus, un sākotnēji tos izmantoja jumta dekorēšanai.
Šie arheoloģiskie atklājumi ir vēl jo interesantāki, jo tie sasaucas ar literārajiem avotiem, kas izgaismo materiālos atradumus. Šķiet, ka šie teksti attiecas tieši uz šo teritoriju Tibras labajā krastā.
Savā darbā “De legatione ad Gaium” ebreju vēsturnieks Filons no Aleksandrijas stāsta par savu vēstnieka pieredzi Romā, kur viņš tika nosūtīts, lai lūgtu izbeigt jūdu vajāšanu Aleksandrijā. Viņš apraksta pirmo satikšanos ar Kaligulu, kurš “pirmo reizi mūs sveicināja līdzenumā pie Tibras (jo viņš tieši izgāja no savas mātes dārziem): atbildot uz mūsu sveicienu, viņš ar rokas zīmi parādīja savu labvēlību”. Filons runā par teritoriju ārpus Agripīnas dārziem, pie ieejas netālu no Tibras. Filona un delegācijas ierašanās mērķis bija iepazīstināt imperatoru ar Aleksandrijas ebreju kopienas grūtībām attiecībās ar grieķiem, kuri bija vardarbīgi un neiecietīgi pret ebrejiem. Tomēr imperators Kaligula, kurš iedvesmojās no Austrumu teokrātijas un atbalstīja Aleksandrijas grieķus, noraidīja šīs apsūdzības.
Savukārt Seneka dialogā “De ira” (Par dusmām) apraksta imperatora lielo nežēlību: Kaligula, “sieviešu un senatoru ielenkumā staigādams pa savas mātes dārziem, ko portiks atdala no upes, dažiem no viņiem laternu gaismā nocirta galvu...”. Šajā gadījumā apraksts ir vēl precīzāks un, šķiet, apstiprina atklājumus Piazza Pia laukumā zem Vatikāna Radio ēkas logiem.
Šajos fragmentos, kas sarakstīti neilgi pēc imperatora nāves, Filons runā par Kaligulas neiejūtību pret Aleksandrijas jūdu lūgumiem, bet Seneka – par viņa lielo nežēlību pret senatoriem. Tomēr abi autori skaidri norāda uz ciešo topogrāfisko saikni starp dārziem un Tibru, ko apstiprina nesen veiktie atklājumi.
