Pasaulē turpinās kristiešu vajāšanas. 2024. gadā nogalināti 13 misionāri
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Miljoniem kristiešu dzīvo valstīs, kurās ir izplatītas dažāda veida vajāšanas. Viņu dzīves apstākļus pārāk bieži iezīmē vardarbība, karš un nabadzība – saka Marta Petrosillo, kura ir atbildīga par ziņojumu par reliģisko brīvību sagatavošanu reizi divos gados. “Mēs jau strādājam pie jaunā ziņojuma, kas tiks publicēts 2025. gada oktobrī,” viņa norāda intervijā Vatikāna medijiem, atgādinot iepriekšējā izdevuma skaitļus, kurā bija minētas 28 valstis, kurās notiek kristiešu vajāšanas.
“Protams, nav iespējams noteikt precīzu vajāto cilvēku skaitu, taču mēs saskaramies ar tādu globālo scenāriju, kas diemžēl mūsu ticības brāļiem un māsām ir satraucošs”, saka Pontifikālā fonda “Palīdzība Baznīcai, kas cieš” darbiniece. “Āfrika ir kontinents, kurā pēdējos gados situācija ir pasliktinājusies visvairāk,” norāda Marta Petrosillo. “Patiešām, islāma ekstrēmistu grupējumu epicentrs, kas vēl pirms desmit gadiem koncentrējās Tuvajos Austrumos, ir pārvietojies uz šo reģionu. Pēdējos gados mēs esam novērojuši džihādistu grupējumu izplatīšanos īpaši Čadas ezera reģionā un Sāhelā”.
Nigērija un Burkinafaso
Vajāšanas skar arī Nigērijas un Burkinafaso kristiešus. Pirms desmit gadiem Globālajā terorisma indeksā Burkinafaso neatradās pat 100 zemākajās pozīcijās, savukārt 2024. gadā valsts ir šī reitinga augšgalā. Pagājušajā gadā 67 % to, kuri bija cietuši no teroristu uzbrukumiem, bija tieši Burkinafaso. “Tur kristieši cieš, jo viņi ir minoritāte – mazāk nekā 25 % no valsts iedzīvotājiem, un viņi ir īpaši uzbrukumu upuri.
Vēl viena kritiska valsts noteikti ir Nigērija: pēdējos aptuveni piecpadsmit gadus esam bijuši liecinieki arvien naidīgākai Boko Haram darbībai valsts ziemeļos, kur ir islāma vairākums, bet pēdējos 6-7 gados ir palielinājies arī Fulani nomadu ganu uzbrukumu skaits, kas galvenokārt darbojas centrālajos apgabalos un izplatās arī uz dienvidiem”. Marta Petrosillo piemin vardarbību arī Kabo Delgado provincē Mozambikas ziemeļos un Sudānas konflikta postošās sekas. “Robežu caurlaidība starp vienu valsti un otru noved pie džihādistu kustību izplatīšanās,” viņa apgalvo, atsaucoties uz sarežģīto situāciju Nigērā, Mali un Kongo Demokrātiskajā Republikā.
Situācija Sīrijā
Runājot par Sīriju pēc Asada ēras beigām, Marta Petrosillo saka. “Dažos gadījumos ir vērojams piesardzīgs optimisms, ir notikušas jauno vadītāju un vietējo bīskapu tikšanās,” viņa skaidro. Tomēr “ir skaidrs, ka pastāv bažas, ka nestabilitāte novedīs pie kristiešu brīvības ierobežošanas”. Šīs bažas ir saistītas ar nesenā pagātnē gūto pieredzi. “Sīrija ir valsts, kas izkļuvusi no daudzu gadu kara, un tajā kristiešu skaits ir samazinājies: ja 2012. gadā tur bija pusotrs miljons kristiešu, tad šodien to ir tikai 250 tk; Alepo, kas reiz bija kristietības bastions, no 200 tk. līdz 250 tk. kristiešu kopiena ir samazinājusies līdz tikai 30 tk.”
Gazas kristieši
Organizācija “Palīdzība Baznīcai, kas cieš” ir kopā ar kristiešiem visā Tuvo Austrumu reģionā. “Kas attiecas uz Palestīnu, tad pēdējo mēnešu laikā lielākā daļa līdzekļu ir piešķirti Gazas joslai, kur dzīvo aptuveni tūkstotis kristiešu, no kuriem daudzi ir bēgļi Svētās Ģimenes katoļu draudzē un grieķu pareizticīgo baznīcā,” skaidro Marta Petrosillo. Jeruzalemes austrumdaļā un Palestīnā ekonomiskā krīze ir īpaši smaga, jo to saasināja karš un ienākumu kritums no tūrisma. Runājot par Libānu, “kas kopā ar Jordāniju bija viens no diviem stabiliem punktiem reģionā un svarīgs palīdzības centrs grūtībās nonākušām valstīm, piemēram, Sīrijai un Irākai”, viņa uzsver, ka konflikta eskalācija “pārvērta nopietno politisko un ekonomisko krīzi par īstu ārkārtas situāciju”.
Pakistāna, likums par zaimošanu
Spaidi un vajāšanas skar kristiešus ne tikai Āfrikā un Tuvajos Austrumos, bet arī citur pasaulē. Pakistānā liela problēma joprojām ir zaimošanas likums – norāda Marta Petrosillo, minot nāvessoda piespriešanu 40 gadus vecajai pakistāniešu kristietei Šaguftai Kirānai. “Vēl viena problēma, kas skar kristiešu kopienu, ir sieviešu, bieži vien pusaudžu gadu meiteņu, nolaupīšana, konvertēšana islāmā un piespiedu laulības. Tā diemžēl ir sērga, parādība, kas neapstājas un kuras dēļ cietušo ģimenes bieži vien ir atstātas vienas un bezspēcīgas, saskaroties ar tiesu sistēmu, kas nenodrošina taisnīgumu”. Petrosillo piebilst, ka arī Indijā kristieši ir pakļauti biežiem hinduistu ekstrēmistu uzbrukumiem. Bez tam Āzijā satraucoša ir kristiešu reliģiskās brīvības apspiešana tādā valstī kā Ziemeļkoreja, kur valda autoritārs režīms.
Latīņamerika
Visbeidzot, Latīņamerikā ir vērojama pret konsekrētajām personām vērsta vardarbība. Meksikā to izraisa plaši izplatītā noziedzība; savukārt Nikaragvā bažas rada “negatīvā eskalācija”, par ko liecina daudzu nevalstisko organizāciju un ar katoļu Baznīcu saistītu struktūru slēgšana.
2024. gadā pasaulē nogalinātie misionāri
Aģentūra Fides 30. decembrī publicēja gadskārtējo ziņojumu par šī gada laikā pasaulē nogalinātajiem misionāriem un pastorālajiem darbiniekiem. 2024. gadā dzīvība tika atņemta 13 katoļu misionāriem – 8 priesteriem un 5 lajiem. Vislielākais nogalināto misionāru skaits ir Āfrikā (6) un Dienvidamerikā (5). Divi priesteri tika nogalināti Eiropā. Tas notika Spānijā un Polijā. Valensijā tika nogalināts franciskāņu tēvs Huans Antonio Ljorente, kad klosterī ielauzās bruņots vīrs, bet Polijā kāds zaglis smagi ievainoja tēvu Lehu Lahoviču, kurš nomira slimnīcā pēc deviņu dienu ilgas agonijas. Saskaņā ar Fides, pēdējo 24 gadu laikā visā pasaulē ir nogalināti 608 misionāri.
