Norvēģija ir sekularizācijas kulminācijas punktā, bet cilvēki joprojām meklē Dievu
Silvija Krivteža - Vatikāns
Intervijā Itālijas televīzijas TV2000 kanālam, norvēģu bīskaps un trapistu mūks atzina, ka arī viņš ir gājis šo ceļu. "Es atklāju sevī kaut ko tādu, kas bija ārpus manis".
Ēriks Vārdens uzauga sekularizētā luterāņu ģimenē. Kad viņam bija 15 gadi, viņš noklausījās Mālera 2. simfoniju "Augšāmcelšanās". "Tā mani satricināja un savā ziņā ievainoja, un atklāju sevī nezināmu telpu, caur kuru es varēju sastapties ar realitāti, kas mani pārsniedza. Manī radās pārliecība, ka es sevī nesu dzīvu klātbūtni, kas parādījās ne tik daudz kā kaut kas noteikts, bet drīzāk kā jautājums, turklāt fascinējošs, uz kuru es vēlējos rast atbildi," sacīja bīskaps Vārdens.
"Es satiku cilvēkus, kuri bija sastapušies ar patiesību," viņš atzina. Šo meklējumu ietvaros Vārdens vispirms devās uz luterāņu baznīcu savā ciematā, taču tas, ko viņš tur sastapa, nesniedza atbildes uz jautājumiem, kurus viņš nesa savā sirdī. Vidusskolā, ko viņš apmeklēja ārzemēs, Velsā, viņš iepazinās ar katoļu jauniešiem, kuru ticība uz viņu atstāja spēcīgu iespaidu. Tomēr izšķirošais brīdis bija nejaušs trapistu klostera apmeklējums, kad viņam bija 17 gadi. Toreiz Vērdenam mūku dzīvesveids šķita briesmīgs, pat biedējošs. Trapistu radikālisms viņu pārsteidza un vienlaikus radīja bailes. Taču viņš redzēja, ka mūki ir laimīgi un līdzsvaroti cilvēki, kas vienkārši sastapušies ar absolūto patiesību un spēj pieņemt tās sekas.
Vēlāk Vārdens teiks: "Ja cilvēki zinātu, cik daudz laimes ir pie trapistiem". 50 gadus vecais bīskaps, kurš pats ar laiku nonāca trapistu klosterī un pat kļuva par tā abatu, atzina, ka tieši šī klostera dzīves forma ir īpaši interesanta jauniešiem. "Ja cilvēki zinātu, cik daudz laimes var atrast klosterdzīvē, tad klosteri būtu pārpildīti. Tomēr es domāju, ka ir vērojamas zināmas kultūras pārmaiņas, kas saistītas ar aicinājumu tendencēm," - sacīja norvēģu bīskaps.
Jaunieši vairs nekaunas jautāt. Bīskaps atzina, ka Ziemeļvalstīs cilvēki, īpaši jaunieši, uzdod ļoti dziļus un gudrus jautājumus. "Tas ir tāpēc, ka kristietība ir tik ļoti aizmirsta, ka cilvēki nāk bez izglītota viedokļa par to un nekaunas jautāt. Tas ir ļoti labvēlīgi evaņģelizācijai," apgalvoja bīskaps Ēriks Vārdens.
Viņš sacīja, ka evaņģelizācijas galvenais elements ir modināt cilvēkos esošās vēlmes: patiesību, labestību un skaistumu. Jo tikai Kristū tās var sasniegt visā pilnībā. Bīskaps Vārdens uzsver, ka Jēzus iemieso ne tikai patiesību, ko cilvēks meklē, bet arī skaistumu, kas modina vēlmi sekot Viņam. Kristus ir Alfa un Omega. "Viņš ir neatvairāms," piebilst Skandināvijas Bīskapu konferences priekšsēdētājs.
