Pāvests lūdzas par netaisnīgi notiesātajiem
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Šīsdienas Mises ievaddziesma ir izvēlēta no 26. psalma: “Nenodod mani manu ienaidnieku iegribai, jo melu liecinieki sacēlās pret mani, un tie kāro pēc varas darbiem”. Nolasījis šos vārdus, pāvests pievērsās cilvēkiem, kuri cieš netaisnīgas vajāšanas:
Šajās Lielā gavēņa dienās mēs redzējām, kā Jēzus cieta vajāšanas, kā pret Viņu sacēlās Likuma zinātāji: Viņš tika tiesāts naidā, būdams nevainīgs. Šodien es gribētu lūgties par visiem cilvēkiem, kuri naida dēļ cieš no netaisnīga sprieduma.
Homīlijā Svētais tēvs atgādināja, ka Kungs mūs izvēlēja jau no mātes miesām. Šodienas Svēto Rakstu lasījumi runā par Mesiju, Dieva tautu un arī katru no mums. “Neviens nav iekritis pasaulē nejauši”, viņš uzsvēra. Katram ir savs Dieva dots uzdevums. Katram ir savs liktenis, brīvs liktenis, dzīves mērķis. Dievs mūs jau no dzimšanas ir lēmis tam, lai mēs būtu Viņa bērni, Viņa kalpi. Mūsu uzdevums ir kalpot, veidot, celt. Un tas ir jau no mātes klēpja. Pāvests piebilda, ka kalpot nozīmē sevi dāvāt citiem. Jēzus kalpoja līdz pat savas dzīvības atdevei pie krusta.
Protams, mēs dzīvē piedzīvojam kritienus, mēs grēkojam. Tikai Dievmāte un Jēzus bija brīvi no grēka. Mēs, visi pārējie, krītam. Mēs grēkojam. Taču svarīga ir mana nostāja pret Dievu, kurš mani izvēlēja jau no mātes miesām. Tā ir grēcinieka, kurš ir spējīgs lūgt piedošanu, attieksme. Apustulis Pēteris pakrīt, bet tad viņš nožēlo un lej rūgtas asaras. Tas ir arī mūsu ceļš, kalpu ceļš – lūgt piedošanu, kad pakrītam. Turpretī, ja kalps nespēj apzināties savu pakrišanu, ja kaislības viņu pārņem tik ļoti, ka viņš iekrīt elkdievībā, tad viņš paver durvis sātanam un nonāk nakts tumsā, kā tas notika ar Jūdasu Iskariotu.
Padomāsim šodien par Jēzu, uzticīgo kalpu – mudināja Francisks. Viņa aicinājums ir kalpošana līdz pat nāvei un nāvei pie krusta (sal. Fil 2, 5-11). Padomāsim par katru no mums, kas esam Dieva tautas daļa. Mēs esam kalpi. Mēs esam aicināti kalpot, nevis izmantot savu vietu Baznīcā. Kalpot. Vienmēr kalpot. Noslēdzot homīliju, pāvests aicināja lūgt žēlastību pastāvēt kalpošanā. Dažreiz ar paslīdēšanu, ar pakrišanu, bet lūgt žēlastību vismaz raudāt kā raudāja Pēteris.
