Lūgšana ir mīlestības dialogs ar Tēvu
Silvija Krivteža - Vatikāns
Svētdienas pusdienlaikā Svētā Pētera laukumā bija sapulcējušies vairāki simti svētceļnieku no daudzām valstīm. Uzrunā pirms lūgšanas “Kunga eņģelis” pāvests skaidroja Evaņģēlija fragmentu, kurā Jēzus māca lūgties.
Šodienas Evaņģēlijā svētais Lūkass apraksta situāciju, kādā Jēzus saviem mācekļiem māca lūgšanu “Tēvs mūsu”. Pāvests skaidroja, ka mācekļi jau prata lūgties, ikdienas skaitot ebreju tradicionālās formulas, bet šoreiz tie vēlas iegūt lūgšanas “kvalitāti”. Viņi redz, ka Mācītāja dzīvē lūgšanai ir būtiska nozīme. Katra svarīga izvēle tika pieņemta pēc ilgas lūgšanas. Bez tam, viņi ir pārsteigti, redzot, ka Viņš tomēr nelūdzas kā citi tā laika skolotāji. Jēzus lūgšana ir dziļa un cieša saikne ar Tēvu. Arī mācekļi vēlas baudīt šādu vienotību ar Dievu, lai pilnībā izjustu tās saldmi.
Francisks norādīja, ka mācekļi, redzot, kā Jēzus lūdzas, sacīja: “Kungs, iemāci mūs lūgties”. Jēzus, izpildot mācekļu lūgumu, nedod kaut kādu abstraktu lūgšanas definīciju vai efektīvu tehnisku veidu, lai caur lūgšanu varētu kaut ko “iegūt”. Viņš palīdz mācekļiem iegūt lūgšanas pieredzi, ievedot viņus dialogā ar Tēvu un liekot izjust ilgas pēc personīgām attiecībām ar Viņu. Tā ir kristīgās lūgšanas būtība. Lūgšana ir dialogs starp cilvēkiem, kuri mīl viens otru, dialogs, kas balstīts uz uzticību, klausīšanos un nesavtīgu kalpojumu.
Turpinot uzrunu, pāvests uzsvēra, ka lūgšana “Tēvs mūsu” ir viena no skaistākajām dāvanām, kādas Dievišķais Skolotājs ir dāvājis mums savas dzīves laikā. Pēc tam, kad mācekļiem bija atklājis savu noslēpumu, ka Viņš ir Dēls un brālis, Jēzus mudina viņus caur lūgšanu ienākt Dieva paternitātes noslēpumā, palīdzot uzsākt lūgšanas dialogu ar Viņu.
To, ko lūgšanā “Tēvs mūsu” lūdzam, jau ir īstenots un dāvāts mums caur Dieva Vienpiedzimušo Dēlu: Vārda svētīšana, Valstības pasludināšana, maizes dāvana, piedošanas un atbrīvošanas no ļaunā dāvana. Kad lūdzamies, mēs atveram savas plaukstas, lai saņemtu šīs dāvanas. Kunga iemācītā lūgšana ir ikvienas lūgšanas sintēze. Nedrīkstam aizmirst, ka mēs vēršamies pie Tēva vienmēr vienoti ar saviem brāļiem, skaidroja Francisks.
Lai labāk izprastu uz Tēvu vērstās lūgšanas nozīmi, svētais Lūkass raksta par kādu cilvēku, kuram ir vajadzīga palīdzība. Nakts laikā viņš klauvē pie sava drauga durvīm, un saņem to, ko bija lūdzis. Jēzus vēlas, lai arī mums būtu līdzīga attieksme lūgšanas laikā, proti, dedzīga neatlaidība. Viņš saka: “Lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, un jūs atradīsiet, klauvējiet, un jums tiks atvērts.” Šos vārdus mums ir jāatceras īpaši tad, kad zaudējam paļāvību vai vēlmi lūgties. Mēs esam aicināti nepārtraukti lūgties, bez paguruma, sacīja Svētais tēvs.
Uzrunas noslēgumā pāvests aicināja ticīgos lūgt Jaunavu Mariju – sievieti, kura prot lūgties, lai viņa palīdz mums lūgt Tēvu vienotībā ar Jēzu un, Svētā Gara vadīti, īstenot Evaņģēliju savā dzīvē.
