Pāvests: "Amorāla ir ne tikai atomieroču izmantošana, bet arī uzglabāšana"
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Ko miera labā pasaulē var darīt Japāna? Vai ir jāslēdz atomcentrāles?” jautāja japāņu žurnālists. Vēlreiz uzsvēris, ka pilnībā ir jāatsakās no atomieročiem, pāvests pievērsās atomindustrijām. Viņš brīdināja, ka vienmēr var notikt nelaimes gadījums, tāds, kāds notika Černobiļā 1986. gadā, vai zemestrīces un cunami izraisītā atomenerģijas noplūde Fukušimas centrālē 2011. gadā. Tāpēc, izmantojot atomenerģiju, Francisks aicināja vispirms padomāt par pilnīgas drošības sasniegšanu un radītā aizsardzību. “Es neizmantotu atomenerģiju, pirms nav panākta pilnīga drošība,” teica pāvests.
Franču žurnālists, laikraksta “Le Figaro” pārstāvis jautāja, vai pastāv “taisnīgs karš, leģitīma aizsardzība, kad viena valsts uzbrūk otrai. Pāvests aicināja veicināt miera sarunas. Šai ziņā viņš minēja Ukrainas un Krievijas piemēru par apmaiņu ar kara cietumniekiem, kā arī to, ka Donbasā tiek domāts par atšķirīgu valdības projektu. Francisks tos novērtēja kā pozitīvus sarunu vešanas soļus. Svētais tēvs nosodīja liekulību, atzīmējot, ka dažas kristīgas zemes, Eiropas zemes, runā par mieru, bet dzīvo no ieročiem, no ieroču tirdzniecības.
Kas attiecas uz leģitīmu aizsardzību, pāvests atzīmēja, ka “leģitīmas aizsardzības hipotēze vienmēr paliek, to kontemplē arī morālteoloģija, taču, kā pēdējo iespēju”. “Kā pēdējo iespēju,” uzsvēra Francisks un norādīja, ka leģitīma aizsardzība ir jāveic ar diplomātiju, ar vidutājību.
Preses konferencē klātesošais priesteris Makoto Jamamoto no Nagasaki diecēzes pāvestam jautāja, vai Rietumu sabiedrība var kaut ko mācīties no sabiedrības un Baznīcas Austrumos. Citējot teicienu “lux ex Oriente, ex Occidente luxus” – gaisma no Austrumiem, no Rietumiem luksuss, patēriņš, Francisks teica, ka Austrumu gudrība, kas nenozīmē tikai zināšanas, bet arī kontemplāciju, saprātīgu laika izmantošanu, vienmēr steidzīgajai Rietumu sabiedrībai var palīdzēt apstāties, kontemplēt, paraudzīties uz lietām poētiskā veidā. “Domāju, ka Rietumiem pietrūkst poēzijas,” teica pāvests.
Preses konferencē tika skarti arī daži reģionāla rakstura jautājumi, tādi, kā situācija Hongkongā, Venecuēlā, Bolīvijā, Nikaragvā, runāts arī par Vatikāna finanšu izlietojumu un reformas gaitu Vatikāna bankas administrēšanā. Atsevišķi uzkavējies pie katra no šiem jautājumiem, pāvests preses konferences noslēgumā atzīmēja, ka maz uzmanības žurnālisti ir veltījuši viņa ceļojuma pirmajam posmam – Taizemei. Salīdzinājis Taizemi ar Japānu, Francisks akcentēja, ka tās ir divas dažādas zemes, ar atšķirīgu kultūru un atšķirīgu skaistumu. Taizeme – zeme ar daudziem nabadzīgajiem un daudzām garīgajām bagātībām, zeme, kur dzīve un kultūra dienvidos atšķiras no tās, kāda ir valsts ziemeļu daļā. Svētais tēvs izteica nožēlu, ka viņam nebija iespējas pabūt Taizemes ziemeļos. Pāvests apliecināja, ka Bangkoka, kuru viņš apmeklēja, ir stipra, ļoti moderna pilsēta, taču arī tās iekšienē slēpjas ne mazums problēmu, viena no tām nelietīgas cilvēku izmantošanas problēma.
