Pāvests: Caur ikdienas kalpojuma "moceklību" veidot dzīvības kultūru
Silvija Krivteža - Vatikāns
Šis notikums iesāka divus gadsimtus ilgo kristiešu vajāšanas laiku. Uz Nišizakas pakalna 1962. gadā tika uzcelts piemineklis. Tur 1981. gada 26. februārī lūdzās svētais Jānis Pāvils II. Aiz sarkanu ķieģeļu sienas atrodas mocekļiem veltīts muzejs, kurā interesenti var apskatīt dažādus sadzīves priekšmetus. Starp eksponātiem ir arī svētā Franciska Ksavera, Japānas misionāra vēstule.
Francisku sagaidīja muzeja direktors un divi jezuīti. Kāda ģimene pāvestam pasniedza ziedus, ko viņš nolika pie pieminekļa. Vēlāk Svētais tēvs aizdedzināja sveci, ko atnesa viens no pagātnē vajāto kristiešu pēcnācējiem. Pagodinājis mocekļu relikvijas, pāvests teica uzrunu. Sākumā viņš atzina, ka bija ilgi un nepacietīgi gaidījis šo brīdi. “Es ierados kā svētceļnieks, lai lūgtos, stiprinātos un pagodinātu savu ticības brāļu piemiņu”, viņš teica. Šī vieta, kur tiek godināta pagātnes un tagadnes mocekļu piemiņa, vēsta ne tik daudz par nāvi, kā par dzīvības uzvaru. Svētais Jānis Pāvils II nosauca to par Svētību kalnu, kurā atspīd Svētā Gara vadītu, brīvu no egoisma, slinkuma un lepnības cilvēku liecība. Tur Evaņģēlija gaisma atmirdzēja mīlestībā, kas ir stiprāka par vajāšanām un nāvi.
Francisks uzsvēra, ka mocekļu piemiņas vietā skan Lieldienu vēsts par to, ka nāvei nepieder pēdējais vārds. Mēs neesam radīti nāvei, bet dzīvībai. Nāves un moceklības tumsu izklīdina Augšāmcelšanās gaisma. Mocekļu asinis kļūst par jaunas dzīvības sēklu, kuru Jēzus dāvā visiem cilvēkiem. Lai mocekļu liecība stiprina mūsu ticību un palīdz mums īstenot Kristus mācekļa misiju – caur ikdienas klusā kalpojuma “moceklību” veidot kultūru, kas būtu spējīga aizsargāt katru dzīvību, – vēlēja Francisks.
"Es atnācu pie mocekļiem veltītā pieminekļa", turpināja pāvests, "lai tiktos ar svētajiem vīriešiem un svētajām sievietēm, un vēlos to darīt ar jaunā jezuīta starpniecību, kurš ieradās no “tālās zemes” un pirmo Japānas misionāru un mocekļu vēsturē atklāja garīgās atjaunotnes un iedvesmas avotu. Neaizmirsīsim par viņu pašaizliedzīgo mīlestību! Lai tā ir ne tikai skaista, rūpīgi glabāta un godināta pagātnes notikumu liecība, bet arī katras darbības un apustulāta dzīvā uguns, kas spētu vienmēr atjaunot un stiprināt mūsu evaņģēlisko dedzību."
Turpinot uzrunu, Francisks aicināja vienoties ar visiem krietiešiem, kuri šodien dažādās pasaules valstīs cieš vajāšanas un mirst mocekļa nāvē. “XXI gadsimta mocekļi mūs aicina iet pa Kalna svētību ceļu. Lūgsimies par viņiem un kopā ar viņiem, stingri pieprasot, lai pasaulē tiktu respektētas katra cilvēka tiesības uz reliģijas brīvību”, – aicināja pāvests.
