Pāvests: Lai mūsu dzīve ir jāvārds Dievam
Silvija Krivteža - Vatikāns
Svētdienas, 8. decembra, pusdienlaikā Svētā Pētera laukumā bija sapulcējušies vairāki tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm, lai noklausītos pāvesta uzrunu un saņemtu apustulisko svētību. “Šodien svinam Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētkus. Tie šogad iekrita Adventa otrajā svētdienā. Advents ir laiks, kad gaidām Dieva apsolījumu īstenošanos”, uzrunā pirms lūgšanas “Kunga eņģelis” skaidroja Francisks. Šajos svētkos mēs svinam to, kas Marijas personā un dzīvē jau bija īstenojies pirms viņas piedzimšanas.
“Marijas bezvainīgā ieņemšana norāda uz to brīdi, kad viņas sirds sāka pukstēt savas mātes klēpī, kur jau bija klātesoša Dieva svētdarošā mīlestība, kas pasargāja viņu no grēka ļaunuma, kas ir cilvēces kopīgais mantojums”, skaidroja Svētais tēvs.
Turpinot uzrunu, pāvests uzsvēra, ka šodienas Evaņģelijā dzirdam Eņģeļa vārdus Marijai: “Esi sveicināta, žēlastības pilnā! Kungs ir ar tevi” (Lk 1,28). Marija ir tāda, kādu Dievs vēlējās, skaista, svēta, pilna mīlestības. “Lai mūsu sirdis tiktu piepildītas, vajag atbrīvot vietu Dievam, noiet malā. Tā darīja Marija, kura klausījās Dieva vārdu un pilnībā paļāvās Viņa gribai. Viņā Vārds tapa miesa, un tas bija iespējams pateicoties viņas jāvārdam. Eņģelim, kurš gaida viņas brīvu atbildi aicinājumam kļūt par Jēzus māti, Marija saka: “Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc Tava vārda” (38).
Francisks skaidroja, ka Marija negremdējas prātojumos, neliek šķēršļus Dieva plānam, bet uzticas, ļaujot darboties Svētajam Garam. Marija sevi un savu dzīvi pilnībā atdot Dievam, lai īstenotos Viņa vārds un griba.
Marijas brīvais un mīlestības pilnais “jā” jau no paša sākuma izsaka gatavību kalpot un rūpēties par citiem. Par to liecina arī Elizabetes apmeklējums, kas notika tūlīt pēc Pasludināšanas notikuma. Mīlestība pret Dievu izpaužas gatavībā palīdzēt savam tuvākajam. Un tas notiek klusi, bez trokšņa, pirmo vietu meklēšanas un reklamēšanās, jo žēlsirdības darbiem nav vajadzīga slavināšana, it kā tie būtu kaut kādas trofejas. Uzrunas noslēgumā pāvests aicināja sekot Jaunavas Marijas piemēram, klausīties Dieva vārdu un labi sagatavoties Viņa atnākšanai.
