Kalna svētības ir visai cilvēcei adresēts vēstījums
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Svētības atrodam Mateja evaņģēlijā (sal. 5, 1-11). Ar tām sākas "Kalna mācība". Šis teksts ir kalpojis kā gaismeklis ne tikai kristiešu, bet arī daudzu neticīgo dzīves ceļā – atzina Francisks. Šie Jēzus vārdi nevar mūs neaizkustināt, līdz ar to ir normāli, ka mēs gribam tos aizvien labāk izprast un pieņemt. Vispirms Svētais tēvs atgādināja, ka Kalna svētības ir kristieša "identifikācijas karte". Tā ir mūsu "personas apliecība", tāpēc ka iezīmē paša Jēzus vaigu, atklāj Viņa dzīves stilu.
Šajā reizē pāvests runāja par Kalna svētībām kopumā, bet nākamajās aplūkos atsevišķi katru svētību. Vispirms ir svarīgi ņemt vērā, kādā veidā notiek šīs vēsts pasludināšana. Jēzus, redzēdams ļaužu pūļus, kas Viņam seko, uzkāp kalnā, apsēžas un, vēršoties pie mācekļiem, pasludina svētības (sal. Mt 5, 1-2). Tātad, vēsts ir adresēta tieši mācekļiem, bet visapkārt pie apvāršņa ir pūlis, tas ir, visa cilvēce – paskaidroja Francisks, uzsverot, ka Kalna mācības vēsts ir domāta visai cilvēcei. Bez tam, vārds "kalns" saistās ar Sinaja kalnu, uz kura Dievs deva Mozum 10 baušļus. Taču Jēzus sāk mācīt jaunu likumu. Viņš sauc par svētīgiem nabagus, lēnprātīgos, žēlsirdīgos… Šie "jaunie baušļi" ir kaut kas daudz vairāk par likuma normām. Patiešām, Jēzus neko neuzspiež, bet atklāj laimes ceļu – savu ceļu, astoņas reizes atkārtojot vārdu "svētīgi".
Katra svētība sastāv no trīs daļām. Vispirms vienmēr ir vārds "svētīgi"; pēc tam tiek aprakstīta situācija, kādā svētīgie atrodas – gara nabadzība, spaidi, alkas un slāpes pēc taisnības utt.; visbeidzot, tiek parādīts, kāds ir svētības motīvs. Tas iesākas ar saikli "jo". "Svētīgi šie, jo, svētīgi tie, jo…". "Būtu labi, ja mēs šīs astoņas svētības iemācītos no galvas un atkārtotu, lai paturētu prātā un sirdī šo likumu, ko Jēzus mums ir devis," teica Svētais tēvs.
Katehēzes turpinājumā pāvests paskaidroja, ka svētības motīvs jeb iemesls ir nevis pašreizējā situācija, bet jaunais stāvoklis, ko svētlaimīgie saņem no Dieva kā dāvanu: "…jo viņiem pieder debesu valstība", "…jo viņi tiks iepriecināti", "…jo viņi iematos zemi" utt. Kā redzam, trešajā daļā, kurā tiek aprakstīts svētlaimes motīvs, Jēzus bieži lieto nākotnes formu ciešamajā kārtā: "tiks iepriecināti", "tiks piepildīti", "tiks apžēloti", "tiks saukti par Dieva bērniem". Ar to tiek norādīts, ka to visu panāks Dievs. Franču valodā runājošajiem ticīgajiem sagatavotajā pāvesta katehēzes kopsavilkumā šajā sakarā lasām, ka Jēzus tādā veidā norāda uz astoņām "durvīm". Kalna sprediķa ievadā Jēzus parāda šīs astoņas "durvis", lai cilvēks piedzīvotu Dieva varenību un apredzību.
Taču ko nozīmē vārds "svētīgs"? – jautāja Svētais tēvs, turpinot uzrunu. Kāpēc katra no astoņām svētībām sākas ar vārdu "svētīgs"? No etimoloģiskā viedokļa, šis vārds neattiecas uz tādu, kuram ir pilns vēders un labi klājas. Tas attiecas uz cilvēku, kurš atrodas žēlastības stāvoklī, kurš aug Dieva žēlastībā, kurš iet Dieva ceļu. Runa ir par pacietību, nabadzību, kalpošanu citiem, iepriecinājumu… Tie, kuri šajās lietās pilnveido sevi, ir laimīgi un būs svētīgi – sacīja pāvests.
Gribot mums sevi dāvāt, Dievs bieži vien izvēlas visneiedomājamākos ceļus. Tie varbūt var būt saistīti ar mūsu ierobežojumiem, asarām un sakāvēm. Un Lieldienu prieks, ko iezīmē stigmāti, ir dzīvs prieks. Tas ir "izgājis cauri" nāvei un "piedzīvojis" Dieva varenību. "Kalna svētības tev vienmēr nes prieku", uzsvēra Francisks. Kalna svētības ir "ceļš, kas ved uz prieku". Noslēgumā pāvests mums ieteica paņemt šodien rokās Mateja evaņģēliju, atvērt piekto nodaļu un izlasīt – varbūt pat vairākas reizes arī turpmākās nedēļas laikā – pirmos vienpadsmit pantus, lai izprastu šo ceļu, kas ir tik skaists, tik drošs laimes ceļš, ko Kungs mums piedāvā. Jau minētajā katehēzes kopsavilkumā franču valodā paskaidrots, ka laime, ko mums sniedz Dievs, ir Kristus dāvātais miers.
