Maģistērijs miera labā un pret liekulību
Andrea Tornielli
Trešdien, 1. jūlijā, Apvienoto Nāciju Drošības padome apstiprināja rezolūciju par “nekavējošu karadarbību pārtraukšanu visās situācijās uz vismaz 90 turpmākām dienām”, lai tādējādi nodrošinātu [karu] skartajiem iedzīvotājiem humanitāro palīdzību un cīnītos pret Covid-19 izplatīšanās postošajām sekām. Francisks savā uzrunā pēc lūgšanas “Kunga eņģelis” pauda atbalstu šai iniciatīvai, aicinot, lai tiktu “efektīvi un ātri” ievērots pamiers. Šī pāvesta iniciatīva ir jauns solis garajā ceļā. Tas ir solis, ko jāsper ar vēl lielāku steigu pandēmijas izraisītās krīzes sakarā, kuras sekas – tāpat kā kara sekas – vispostošāk skar vistrūcīgākos.
Pāvests šādu prasību izteica jau svētdien, 29. martā, atbalstot piecas dienas iepriekš izteikto Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāra aicinājumu. Antoniu Gutērešs pieprasīja panākt visā pasaulē “globālu un tūlītēju pamieru”, atgādinot, ka veselības krīzei nav robežu. Francisks pievienojās “visiem, kuri atbildēja šim aicinājumam” un mudināja “turpināt to darīt, lai pārtrauktu jebkādas karadarbības un veicinātu humanitārās palīdzības koridoru veidošanu, atvērtību diplomātijai, pievērstu uzmanību tiem, kuri atrodas ļoti neaizsargātā situācijā”.
Francisks vēlēja, lai visu kopīgie pūliņi cīņā pret pandēmiju varētu “vest katru pie atziņas, ka mums kā vienas ģimenes locekļiem ir jāstiprina mūsu savstarpējās brālības saites. Viņš īpaši vēlēja, lai, pateicoties šiem pūliņiem, valstu vadītāji un citas karos iesaistītās puses, censtoss darīt visu, lai pārvarētu nesaskaņas. Konfliktus nevar atrisināt ar kariem! Antagonismus un pretrunas ir jāpārvar ar dialogu un konstruktīviem miera meklējumiem”.
Nākošo nedēļu laikā Francisks divas reizes atkal žēlojās par bruņošanās izdevumiem. Lieldienu vigīlijas dievkalpojuma, ko svinēja Svētā Pētera bazilikā, homīlijā viņš sacīja: “Apklusināsim nāves saucienus, pietiek karu! Lai tiek pārtraukta ieroču ražošana un tirdzniecība, jo mums ir vajadzīga maize, nevis šautenes”. Pāvests Bergoljo gribēja atgādināt šo sava pontifikāta pastāvīgo tematu arī garākajā no divām mariāniskajām lūgšanām, ko viņš ieteica ticīgajiem, noslēdzot maija mēneša Rožukroni: “Stāvi klāt valstu vadītājiem, lai viņu rīcība būtu prātīga, rūpju un nesavtības caurausta, un viņi steigtos palīgā tiem, kuriem trūkst iztikai nepieciešamā, kā arī, lai viņi solidaritātes garā meklētu tālredzīgus sociālos un ekonomiskos risinājumus. Vissvētākā Māte, uzrunā sirdsapziņas, lai milzīgās summas, kas tiek izlietotas ieroču pavairošanai un pilnveidošanai, tiktu novirzītas pētījumiem, kas ļautu izvairīties no tamlīdzīgām katastrofām nākotnē”.
Iepriekšējo gadu laikā Francisks vairākkārt un dažādos gadījumos nosodīja to valstu vadītāju “liekulību” un “grēku”, kuri “runā par mieru, bet pārdod ieročus, lai karotu”. Šos vārdus viņš atkārtoja, arī atgriežoties no sava pēdējā starptautiskā ceļojuma uz Taizemi un Japānu, kas notika pirms pandēmijas uzliesmojuma: “Nagasaki un Hirosimā es apstājos lūgšanā, satiku dažus izdzīvojušos un upuru tuviniekus, un atkārtoti izteicu savu stingro nosodījumu attiecībā uz kodolieročiem un to ļaužu liekulību, kuri runā par mieru, bet ražo un pārdod ieročus”.
Saskaņā ar Oxfam paziņojumu, globālie militārie izdevumi 2019. gadā sasniedza divus triljonus dolāru, taču šobrīd divi miljardi cilvēku ir iesprostoti zemēs, kur notiek kari, un ir pakļauti vardarbībai, vajāšanām, badam un tagad arī pandēmijai.
Tulkoja Jānis Evertovskis
