Pāvesta vēstījums Pasaules lūgšanas par radītā aizsardzību dienā

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Minētā iniciatīva ilgs līdz 4. oktobrim, kad Baznīca svin svētā Asīzes Franciska svētkus. Tā ir ekumeniska rakstura iniciatīva. Šajā laikā kristieši visā pasaulē atjaunos savu ticību uz Dievu Radītāju un vienosies lūgšanā un kopīgos pūliņos, lai aizsargātu savas “kopējās mājas” – vēstījumā raksta pāvests.

“Zemes jubileja” tiek atzīmē 50. reizi. Francisks skaidro, ka “Jubileja”, saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, ir svēts piemiņas, atgriešanās, atpūtas, izlabošanas un priecāšanās laiks. Lūk, piecas iezīmes, ap kurām grozās pāvesta vēstījuma saturs. Dokumenta temats ir izvēlēts no Levītu grāmatas: “Svētiet piecdesmito gadu, pasludiniet savā zemē brīvlaišanu visiem, kas tur mīt, tas lai jums ir jubilejas gads” (Lev 25, 10).

Atceres laiks

Pāvests iesāk vēstījumu ar jubilejas pirmo raksturiezīmi – piemiņu jeb atceri. “Pāri visam mēs esam aicināti paturēt prātā, ka radības galamērķis ir ieeja Dieva ‘mūžīgajā sabatā’”, viņš raksta. “Jubileja ir arī žēlastības laiks, lai svinētu radības sākotnējā aicinājuma atceri, kam jābūt un jāplaukst kā mīlestības kopienai.” Svētais tēvs min dažādas saites, ko veido “kopīgā saime”, kuras paši locekļi ir vienreizējā veidā saistīti ar Radītāju. Francisks uzsver, ka jubileja, tātad, ir atceres laiks, lai vienmēr paturētu dzīvā atmiņā to, ka visa mūsu eksistence ir savstarpēju saišu iezīmēta. No Svētā tēva puses tā ir atsauce uz jau enciklikā Laudato si’ sacīto, ka “viss ir saistīts” (LS 70).

Atgriešanās laiks

Pāvests raugās uz šo jubileju arī kā uz atgriešanās un savu grēku nožēlas laiku. Tas ir laiks, kas mums dots, lai mēs atkal pievērstos Dievam, savam mīļotajam Radītājam. Tā kā esam sarāvuši saites, kas mūsu vieno ar Radītāju, citiem cilvēkiem un visu pārējo radību, tad tas ir laiks, lai tās atjaunotu. Tas ir laiks, kad mēs esam aicināti atkal padomāt arī par citiem – īpaši par vistrūcīgākajiem un vistrauslākajiem cilvēkiem. Šajā kontekstā Francisks nosoda dažādus mūsdienu verdzības veidus, kuru vidū ir cilvēktirdzniecība un bērnu verdziska nodarbināšana. Viņš aicina arī ieklausīties zemes saucienos un radības sirdspukstos, atgādinot, ka mēs esam tās daļa, un nevis saimnieki.

Savu ieradumu mainīšanas laiks

Turpinājumā pāvests atgādina, ka mēs ar saviem ikdienas dzīves ieradumiem esam noveduši planētu līdz galējai robežai. Šodien “radība vaid” – notiek mežu iznīcināšana, augsnes izdeldēšana, lauku izzušana, tuksnešu virzīšanās uz priekšu, jūru piesārņošana un vētru pastiprināšanās. Tādēļ jubilejai jākļūst “par zemes atpūtas laiku”, kā to jau izdzīvojām pandēmijas mēnešos, kad bijām spiesti no jauna atklāt vienkāršākus un ilgtspējīgākus dzīves ieradumus. Pandēmija mūs noveda krustcelēs – raksta Francisks. Tā ļāva spert sava veida pirmo soli, dodot iespēju attīstīt jaunus ieradumus. Pandēmijas laikā gaiss kļuva veselīgāks, ūdeņi tīrāki un daudzviet atkal atgriezās putni un dzīvnieki. Tagad ir pienācis laiks izdarīt pareizas izvēles, lai izbeigtu rīkoties destruktīvi un attīstītu īstās vērtības. Mums ir jāpārskata savi enerģijas lietošanas, pārvietošanās un ēšanas ieradumi.

Harmonijas atjaunošanas laiks

Vēstījumā Svētais tēvs runā par “Zemes jubileju” kā iespēju atjaunot sākotnējo harmoniju, kāda valdīja visā radībā, un labot savas līdz šim sarautās savstarpējās attiecības. Pāvests uzstājīgi aicina atgriezties pie taisnīguma un, ņemot vērā Covid-19 izraisīto sanitāro, sociālo un ekonomisko krīzi, dzēst trūcīgāko un trauslāko valstu parādu. Viņš pieprasa, lai atkalatgūšanās mēri, kas tiek izstrādāti un īstenoti dzīvē pasaules, reģionālā un atsevišķu valstu vietējā mērogā, būtu patiešām efektīvi. Lai politiskie lēmumi un likumi būtu vērsti uz kopējo labumu, garantējot sabiedrisko un vides labā izvirzīto mērķu reālu sasniegšanu.

Dokumenta turpinājumā Francisks uzstāj uz nepieciešamību atjaunot klimatisko līdzsvaru. Ņemot vērā globālo sasilšanu un Glāzgovā gaidāmo klimatam veltīto samitu (COP 26), viņš aicina katru valsti izvirzīt “ambiciozākus” mērķus, lai panāktu izmešu samazināšanu. Svētais tēvs runā arī par biodažādības restaurāciju un iezemiešu tautu aizstāvēšanu.

Prieka un cerības laiks

Jubilejas iniciatīvai jākļūst mums ne tikai par pamudinājumu mobilizēties un rīkoties planētas labā, bet arī par mūsu prieka un entuziasma avotu. “Bibliskajā tradīcijā Jubileja ir priecīgs notikums, ko ievada trompetes skaņa, kas atbalsojas pār visu zemi”, skaidro pāvests. Viņš atzīst, ka daudzi ir iesaistījušies un nesavtīgi cenšas iestāties zemes un nabagu labā. Redzot, ka daudzi jaunieši un kopienas, sevišķi, iezemiešu kopienas nostājas cīņas pirmajās rindās, lai atbildētu ekoloģiskajai krīzei, varam patiešām priecāties. “Priecāsimies, jo Radītājs savā mīlestībā atbalsta mūsu niecīgos pūliņus Zemes labā”, noslēgumā raksta Svētais tēvs. Tā ir Dieva mīlētā Zeme, tāpēc ka tā ir vieta, kur “Viņa Vārds tapa miesa un dzīvoja starp mums” (Jņ 1, 14). Tā ir vieta, ko ar savu dvesmu nemitīgi atjauno Svētais Gars.