Pāvests: "Sargāsimies no vienaldzības loģikas!"
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Kristus ir Alfa un Omega, vēstures sākums un beigas – sacīja Francisks. Šodienas liturģija koncentrējas uz “omega”, tas ir, uz beigām, uz lielo piepildījumu. Vēstures jēga ir izprotama tad, ja savu acu priekšā paturam beigas un piepildījumu, kas mūs beigās sagaida.
Komentējos Mateja Evaņģēlija fragmentu par pastaro tiesu (25, 31-46), Svētais tēvs atgādināja, ka Jēzus ir vēstures Kungs, pasaules Karalis, visu Tiesnesis. Taču kristīgais paradokss ir tāds, ka Viņš nav atbaidošs karalis, bet lēnprātīgs un žēlsirdīgs gans. Jau Vecajā Derībā pats Dievs apsolīja personīgi parūpēties par savu ganāmpulku un sargāt to no netaisnībām un ļaunprātīgām izmantošanām. Šis tautai dotais Dieva apsolījums pilnībā piepildījās Jēzū Kristū, kurš par sevi sacīja: “Es esmu Labais Gans” (Jņ 10, 11.14).
Šīs dienas Evaņģēlija lappusē Jēzus identificējas ne tikai ar karali-ganu, bet arī ar pazudušajām avīm, tas ir, ar vismazākajiem un visnabadzīgākajiem brāļiem. Un Viņš norāda, ka tiesāšanas kritērijs būs šāds: tas balstīsies uz konkrētu mīlestību, ko būsim izrādījuši vai lieguši šiem cilvēkiem, jo Viņš pats, tiesnesis, ir klātesošs katrā no viņiem. Viņš ir tiesnesis, Viņš ir Dievs un cilvēks, bet reizē Viņš ir arī nabags, Viņš ir paslēpies, ir klātesošs nabagos. Jēzus saka: “Patiesi es jums saku: visu, ko jūs esat darījuši (vai ko neesat darījuši) vienam no šiem vismazākajiem maniem brāļiem, to jūs esat (vai neesat) man darījuši” (Jņ 10, 40.45). Mēs tiksim tiesāti pēc mīlestības. Nevis pēc jūtām, nē: pēc darbiem, pēc līdzjūtības, kas izpaužas tuvībā un rūpju pilnā palīdzības sniegšanā.
Tātad, dzīves beigās Kungs pieprasīs norēķinu arī avīm, ar kurām viņš sevi identificēja, un jautās tām: “Vai tu kaut cik biji gans tāpat kā es? Vai tu biji mans gans, man esot klātesošam šajos ļaudīs, kuri cieta trūkumu, vai arī biji vienaldzīgs?” “Brāļi un māsas”, turpināja pāvests, “sargāsimies no vienaldzības loģikas!” Kad mēs sastopamies ar kādu problēmu, mums ir tendence novērsties un skatīties uz citu pusi. Mums ir jāsargājas no tā. Atcerēsimies Labo Samarieti – mudināja Svētais tēvs. Vai es savu brāļu un māsu, kas cieš trūkumu, priekšā neesmu vienaldzīgs kā līdzībā par Labo Samarieti minētais priesteris un levīts? Vai es neskatos uz citu pusi? Es tikšu tiesāts saskaņā ar to, kā būšu tuvojies nabagos klāt esošajam Jēzum, kā būšu Viņu uzlūkojis. Tā ir tuvības loģika.
Uzrunas noslēgumā pāvests aicināja lūgt Jaunavu Mariju, lai Viņa māca mūs valdīt, kalpojot. Debesīs uzņemtā Jaunava saņēma no sava Dēla valdīšanas kroni tāpēc, ka uzticīgi Viņam sekoja pa Mīlestības ceļu. Mācīsimies no viņas jau no šī brīža ienākt Dieva valstībā pa pazemīgas un nesavtīgas kalpošanas durvīm – mudināja Francisks.
