Pāvests Erbīlā: Dieva varenība izpaužas žēlsirdībā un piedošanā
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Stadionā plīvoja Vatikāna, Irākas un Kurdistānas autonomā apgabala karodziņi. Cilvēkos valdīja lies prieks un pacilātība. Klātesoši bija vietējās valdības un dažādu reģionā dzīvojošo etnisko grupu pārstāvji. Svēto Rakstu lasījumi un dziesmas izskanēja arābu, kaldiešu, kurdu, angļu un itāļu valodā. Pie altāra bija novietota Dievmātes statuja, kurai pirms dažiem gadiem Islāma valsts kaujinieki, iebrūkot Ninīves līdzenumā, bija nocirtuši galvu. Šobrīd notiek tās restaurācija.
Pāvests homīlijā norādīja, ka Dieva varenība un gudrība īpaši izpaužas žēlsirdībā un piedošanā. Tā vietā, lai kristu elkdievības slazdos, kas piedāvā maldinošu drošību, mēs esam aicināti meklēt atbalstu Dieva spēkā un gudrībā, ko Jēzus atklāja uz krusta. Tikai ar žēlsirdības loģiku varēs pārraut vardarbības un atriebības apburto loku.
“Cik daudzi jūsu brāļi un māsas, draugi un līdzpilsoņi šeit, Irākā, dzīvo ar kara un vardarbības brūcēm, redzamajām un neredzamajām brūcēm”, sacīja Francisks. “Pastāv kārdinājums uz tām, kā arī uz citiem sāpīgiem notikumiem reaģēt ar cilvēcisku spēku un cilvēcisku gudrību. Turpretī Jēzus mums rāda Dieva ceļu – to ceļu, ko Viņš gāja un pa kuru aicina mūs sekot.”
Skaidrojot Evaņģēlija fragmentu par to, kā Jēzus izdzen no svētnīcas naudas mainītājus, pāvests norādīja, ka Tēvs Viņu sūtīja iztīrīt ne tikai mūra svētnīcu, bet arī mūsu sirds templi. Jēzus grib, lai mūsu sirds būtu brīva no nemiera, nekārtības un apjukuma. To ir jāsakārto, jāattīra no meliem, divkosības, no lietām un ērtībām, kas sagādā maldinošu drošību. Lai attīrītu sirdi, nevajag baidīties sasmērēt rokas. Mēs nedrīkstam noskatīties, kā brālis vai māsa cieš. Svētais tēvs piebilda, ka, lai attīrītu sirdi, mums ir vajadzīgs Jēzus. Viņam pieder vara uzveikt visu slikto, dziedēt mūs un atjaunot mūsu sirds svētnīcu.
Meklējot Dieva mīlestību, nekad nevajag nolaist rokas. “Dievs mums neļauj nomirt mūsu grēkā”, viņš sacīja. “Tad, kad mēs pagriežam Viņam muguru, Viņš nekad neatstāj mūs vienus. Viņš mūs meklē, Viņš mums seko, lai aicinātu mūs nožēlot un lai mūs šķīstītu”. Tādēļ kristietim ir nevis jātiecas iznīcināt ļauna darītāju, bet jāvēlas viņa sirds atgriešanos. Kungs grib, lai mēs tiekam glābti un kļūstam par Viņa mīlestības dzīvo svētnīcu, dzīvojot brālīgi, kalpojot, esot žēlsirdīgi.
Pāvests atzina, ka daudzi Irākas kristieši, neraugoties uz grūtībām, sniedz konkrētu palīdzību tiem, kuriem klājas smagi. Šajā sakarā Svētais tēvs apliecināja, ka tas bija viens no iemesliem, kas lika viņam doties šajā svētceļojumā. Viņš gribēja pateikties šiem ticīgajiem un stiprināt viņus ticībā un iedrošināt liecības sniegšanā. Viņš atzina, ka šodien redz, ka Baznīca Irākā ir dzīva un ka Kristus dzīvo un darbojas tās vidū, un uzticēja visus Vissvētākās Jaunavas Marijas mātišķajai aizsardzībai.
