Francisks: Slovākijas aicinājums – būt miera vēstnesei Eiropas sirdī
Jānis Evertovskis – Vatikāns
“Es esmu ieradies kā svētceļnieks šajā zemē, kas ir jauna, bet ar senu vēsturi”, sacīja Vatikāna viesis, “zemē ar dziļām saknēm pašā Eiropas sirdī”. Slovākija ir daudz pieredzējusi, taču pirms 28 gadiem mierīgā ceļā radās divas neatkarīgas valstis. Šī vēsture ir Slovākijai aicinājums “būt Eiropas sirdī par miera vēstnesi”. Lai pārvarētu Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, “tikai ar ekonomisko atlabšanu vien nepietiek” – norādīja pāvests. Slovākijai ir “vēlreiz jāapstiprina integrācijas un miera vēstījums, un Eiropai ir jāizceļas ar solidaritāti”. Svētais tēvs arī atzina, ka Slovākijas vēsturi ļoti lielā mērā ir iezīmējusi kristīgā ticība.
Uzrunas turpinājumā pāvests pievērsās maizes un sāls nozīmei, ko viņš saņēma svētdien, izkāpjot Bratislavā no lidmašīnas, no divu bērnu rokām. Tās ir “vienkāršas, bet dārgas dāvanas, Evaņģēlija piesātinātas”, viņš uzsvēra.
Maize nozīmē dalīšanos, sevis atdevi, uzmanības pievēršanu vājākajiem un taisnīgumu – skaidroja Francisks. Taisnīgumu nekad nedrīkst pārdot. Jāsāk “nopietna cīņa pret korupciju un vispirms ir jāveicina tiesības”. Viņš arī atgādināja to, cik svarīgi, lai katram būtu cilvēka cienīgs darbs.
Sāls piešķir garšu. Pāvests norādīja, ka ir vajadzīga “solidaritātes garša”. Viņš aicināja slovākus, jo īpaši slovāku jauniešus, būt nesavtīgiem un veltīt sevi citu labā. Sāls ir arī lielisks konservants. Tēlaini runājot, sāls var palīdzēt pret “labāko tradīciju” samaitāšanos: “pret patēriņa un materiālo ieguvumu virspusējību, ideoloģiskajām kolonizācijām, kuras attīstību aprobežo ar peļņu un tiesības – ar tīri individuālistiskām vajadzībām”.
Šai ziņā tikt galā ar mūsdienu izaicinājumiem Slovākijai palīdzēs “ticības sāls”, sniedzot “tuvākmīlestības liecību”. Tas īpaši nozīmē to, ka ir jāiet pa “Kalna svētību ceļu”, jo tieši Svētības sniedz kristīgu sabiedrības skatījumu – paskaidroja pāvests.
Francisks atzīmēja, ka daudzi izcili Slovākijas dēli un meitas cieta ieslodzījumu, tomēr palika iekšēji brīvi, tādējādi sniedzot spožu drosmes, godīguma, pretošanās netaisnībai un, jo sevišķi, piedošanas paraugu. Piedošana ir Slovākijas zemes sāls – uzsvēra pāvests. Viņš noslēdza savu uzrunu, aicinot slovākus šajā pandēmijas laikā veidot nākotni “ar otram pievērstu skatienu”. Nepietiek domāt tikai par sevi. Neviens nedrīkst norobežoties – ne kā indivīds, ne nācija. Mēs visi esam brāļi un esam cits citam vajadzīgi – atgādināja pāvests.
