Jurista loma ir sargāt cilvēka cieņu, apliecinot vājāko tiesības

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Francisks atzinās, ka šis temats ir tuvs viņa sirdij. Viņš atcerējās pirms dažām dienām veikto ceļojumu uz Kipru un Grieķiju, un tikšanos ar migrantiem Lesbo salā. Šeit pāvests akcentēja, ka katra cilvēka cieņa ir jāliek pirmajā vietā. “Tomēr,” atgādināja Francisks Itālijas juristiem, “esam tik tālu no šī respekta. Izmantošana, vardarbība, nolaidība, cita neievērošana turpina vairot atstumšanas kultūru”. Katoļticīgos juristus pāvests aicināja “mainīt kursu”, saskaņā ar savām kompetencēm veicinot apziņu un atbildības izjūtu. “Tā nav “morāles nolasīšana garāmejot”, bet gan aicinājums, kas ir ierakstīts mūsu ticībā,” uzsvēra Francisks.

Pāvests norādīja, ka tagad, kā vēl nekad agrāk katoļu juristi ir aicināti apliecināt un sargāt visvājāko tiesības tādas ekonomiskās un sociālās sistēmas ietvaros, kas izliekas iekļaujam atšķirības, bet, kas patiesībā sistemātiski atstumj tos, kuriem nav savas balss. Strādnieku, migrantu, slimnieku, nedzimušo bērnu, veco ļaužu un nabadzīgo  tiesības šai “atkritumu kultūrā” aizvien biežāk tiek atstātas novārtā, vai liegtas. Tas, kuram nav iespēju pirkt un patērēt, šķiet, neko nav vērts. Taču, liegt fundamentālās tiesības, liegt tiesības uz cieņpilnu dzīvi, uz fizisko, psiholoģisko un garīgo aprūpi, uz taisnīgu algu, nozīmē liegt cilvēka cieņu. Pāvests atgādināja par daudzajiem strādniekiem, kuri tiek izmantoti, piemēram augļu un dārzeņu novākšanas darbos, bet kuriem tiek samaksāts nožēlojams atalgojums un kuri bez jebkādām sociālajām garantijām tiek vēlāk atmesti.

Pāvests uzsvēra, ka katoļu jurista loma katrā vietā, kur tas darbojas – kā konsultants, advokāts, vai tiesnesis, ir dot ieguldījumu cilvēka cieņas aizsardzībā, apliecinot vājāko tiesības. “Tādējādi,” piebilda Francisks, “viņš, vai viņa palīdz apliecināt cilvēcisko brālīgumu un neizkropļot Dieva attēlu, kura nospiedums ir rodams katrā personā.”