Franciska pontifikāta 10. gadadiena: Ad multos annos, Svēto tēv!

Andrea Tornielli un Andrea Monda

Viņa pirmais sveiciens, kurā sirsnīgi izpaudās cieņa emeritētajam pāvestam, jau ietvēra vairākas viņa pontifikāta svarīgākās iezīmes: tur bija manāms uzsvars uz to, ka ir Romas bīskaps un ka tā ir Baznīca, “kas žēlsirdībā vada visas Baznīcas”; ierādītā centralitāte Dieva ticīgajai tautai, kurai tās jaunais gans lūdza svētību pirms vēl pašam to dot; lūgšana par “lielo brālību” pasaulē, ko plosa netaisnības, vardarbības un kari.

Nākošajās dienās pāvests izskaidroja sev izvēlētā vārda nozīmi, saistot to ar sapni par “nabadzīgu Baznīcu nabadzīgajiem”. Viņš norādīja, ka Asīzes Francisks bija “nabadzības vīrs, miera vīrs, cilvēks, kurš mīlēja un sargāja radīto”. Pēc dažiem mēnešiem, tā paša gada novembrī, pāvests publicēja apustulisko pamudinājumu Evangelii gaudium, īstu pontifikāta road map, mudinot kristiešus ar savu dzīvi būt Evaņģēlija prieka lieciniekiem, lai visiem, bet jo īpaši tiem, kuri cieš, atklātu Dieva, kurš piedod, pieņem un apskauj, tuvību un maigumu.

Pēc desmit gadiem mēs sev jautājām, kā svinēsim šo gadskārtu Vatikāna medijos. Visiem kopā konsultējoties, mums radās ideja ne tik daudz pašiem runāt par pāvestu Francisku, cik atstāt vietu viņa liecībai un Maģistērijam, parādot, ko tas ir izraisījis un kā tas palīdz augt.

Tāpēc mēs izvēlējāmies dot vārdu lieciniekiem, kuri atrodas visdažādākajās situācijās pasaulē: tiem, kuri diendienā saskata cietējos, atstumtajos un svešiniekos Nācarieša vaigu; tiem, kuri stāsta īsus, taču svarīgus stāstus, tādējādi apliecinot, cik milzīgs spēks piemīt mīlestībai, un parādot, kādus brīnumus paveic piedošana tur, kur valda naids vai vienaldzība.

Katrs no viņiem atspoguļoja kādu no galvenajām pontifikāta tēmām, izveidojot mozaīku, kas iededz cerību. Neskatoties uz daudzajām drūmajām pazīmēm, no kurām pirmā ir cilvēces pašiznīcināšanās risks, kas ieņem aizvien konkrētāku veidolu, cerība ir iespējama.

Vārda došana lieciniekiem mums šķita vispiemērotākais veids, kā noskaņoties uz vienas nots ar Dieva tautu, kura mīl Francisku un turpina par viņu lūgties. Šī tauta seko pāvestam un kopā ar viņu vēršas pie Jēzus ar Pētera vārdiem, atpazīstot cerības un pestīšanas avotu: “Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls”.

Ad multos annos, Svēto tēv!