Pāvests atklāj PJD: jaunieši, Dievs jūs mīl. Baznīcā ir vieta visiem
Pr. Kārlis Miķelsons, Jānis Evertovskis
“Queridos jovens, boa tarde! Dārgie jaunieši, labvakar! Laipni lūgti, laipni lūgti un paldies, ka esat šeit, es esmu priecīgs jūs redzēt!” – iesāka Francisks, vēršoties pie PJD dalībniekiem. Sociālo mediju un interneta laikmetā viņš vērsās pie jauniešiem jauniešu valodā, aicinot viņus ņemt vērā divas būtiskas lietas: saukt citam citu vārdā un uzdot tiešus jautājumus Jēzum.
Pēc Lisabonas patriarha, kardināla Manuela Žozē Makariu du Nasimentu Klemenci apsveikuma uzrunas, vakara pirmās daļas galvenie varoņi bija paši jaunieši. Viņi dziedāja, muzicēja, dejoja un nodeva Svētajam tēvam vēstules ar saviem jautājumiem par dzīvi, ticību un piederību Baznīcai. Lielajā laukumā plīvoja neskaitāmi dažādu pasaules valstu un reģionu karogi. Uz skatuves tika atnesti un novietoti PJD simboli: svētceļnieka krusts un Salus Populi Romani Dievmātes ikona.
Pāvests, balstoties uz Evaņģēlija fragmentu, kurā lasām, ka Jēzus aicina savus mācekļus sludināt visiem Dieva valstību, pateicās jauniešiem par to, ka viņi atbildēja aicinājumam piedalīties PJD un uzsvēra, ka pirmais, kas viņus aicināja uz šejieni, bija Jēzus. Francisks sacīja:
“Jūs neesat šeit nejauši. Kungs jūs ir aicinājis ne tikai šajās dienās, bet jau no paša jūsu dzīves sākuma. Patiesi, Viņš jūs ir saucis vārdā: mēs dzirdējām Dieva Vārdu, kas mūs sauca vārdā. Mēģiniet iztēloties šos vārdus, kas uzrakstīti ar lieliem burtiem. Tad padomājiet, ka tie ir ierakstīti katrā no jums, jūsu sirdīs, it kā veidojot jūsu dzīves virsrakstu, to, kas jūs esat, nozīmi: jūs esat saukti vārdā (…). Neviens no mums nav kristietis nejauši. Mēs visi esam saukti vārdā”.
Turpinājumā Svētais tēvs paskaidroja, ka mēs esam saukti tāpēc, ka esam mīlēti. “Dieva acīs mēs esam dārgi bērni, un Viņš mūs aicina katru dienu, lai mūs apskautu un iedrošinātu, lai radītu no katra no mums unikālu un oriģinālu šedevru. Katrs no mums ir unikāls, oriģināls. Un tā visa skaistumu mēs varam tikai sākt ieraudzīt”.
Pāvests aicināja jauniešus, lai viņi šajās PJD palīdzētu cits citam apzināties šo realitāti: lai šīs dienas ir šī Dieva mīlestības aicinājuma dzīvās balsis, jo mēs esam dārgi Viņa acīs. Lai tās ir dienas, kurās šo jauniešu vārdi, ko draudzīgi izrunā tik daudzu valodu un tautību brāļi, atskan kā unikāla vēsts vēsturē, jo Dieva sirds pukst tieši viņiem. “Lai tās ir dienas”, uzsvēra Francisks, “kurās mēs savā sirdī pilnībā apzinātos, ka esam mīlēti tādi, kādi esam, nevis tādi, kādi mēs gribētu būt, bet tādi, kādi esam šobrīd. Šis ir PJD sākumpunkts, bet jo īpaši mūsu dzīves sākumpunkts. Jaunieši un jaunietes, mēs esam mīlēti tādi, kādi esam, bez grima. Vai jūs to sapratāt?”
Turpinājumā svētā Pētera pēctecis atgādināja, ka Dievs aiz katra vārda saskata seju, taču pasaulē ne vienmēr tas tā ir. Piemēram, sociālie mediji izmanto mūsu personīgos datus, nevis lai izceltu ikviena no mums unikalitāti, bet lai izmantotu tos tirgus pētījumiem. “Cik daudz vilku slēpjas aiz viltus labestības smaidiem, sakot, ka viņi tevi pazīst, lai gan nemīl”, sacīja pāvests. “Viņi uzstāj, ka tic tev, un sola, ka tu kļūsi par kaut ko, bet pēc tam tevi pamet, kad vairs neesi vajadzīgs. Tās ir virtuālās pasaules ilūzijas, un mums jābūt uzmanīgiem, lai neļautu sevi maldināt, jo daudzas lietas, kas mūs piesaista un sola laimi, vēlāk izrādās tādas, kādas tās ir patiesībā: tās ir tukšas lietas, ziepju burbuļi, liekas un nederīgas, kas mūs atstāj iekšēji tukšus. Es jums kaut ko pateikšu: Jēzus tāds nav, Viņš tāds nav. Viņš uzticas tev, Viņš uzticas katram no jums, jo Jēzum ikviens no mums ir svarīgs. Tāds ir Jēzus.”
Runājot par Baznīcu, Francisks norādīja, ka tā ir aicināto kopiena. Tā nav labāko kopiena, bet aicināto kopiena. Mēs visi esam grēcinieki, bet esam aicināti tādi, kādi esam – ar visām savām problēmām, ierobežojumiem, priekiem, vēlmi kļūt labākiem, vēlmi uzvarēt. Jēzus mūs aicina tādus, kādi mēs esam. Mēs esam Jēzus brāļu un māsu kopiena, viena Tēva dēlu un meitu kopiena.
“Draugi”, sacīja pāvests, “es vēlos jums, kas esat alerģiski pret negodīgumu un tukšiem vārdiem, skaidri pateikt: Baznīcā ir vieta ikvienam. Visiem! Neviens nav nederīgs, neviens nav lieks. Tur ir vieta visiem! Tādiem, kādi mēs esam, visiem.” Francisks paskaidroja, ka to Jēzus skaidri pasaka, kad sūta apustuļus aicināt uz mielastu pilnīgi visus – “jaunos, vecos, veselos un slimos, taisnīgos un grēciniekus, visus”. “Baznīca ir vieta visiem”, viņš uzsvēra. “Tāda ir Baznīca, visu cilvēku Māte. Kungs nerāda ar pirkstu, bet atver savas rokas”. Jēzus to apliecināja pie Krusta. Pāvests piebilda, ka šajās dienās ikviens ir aicināts izplatīt Jēzus mīlestības valodu. Dievs mūs mīl, un tas ir ļoti skaisti. Dievs grib, lai mēs būtu Viņam līdzās.
Tā kā šajā vakarā klātesošie jaunieši uzdeva Svētajam tēvam jautājumus, viņš norādīja, ka tas ir labi, jo tas liecina par sirds nemieru. Tas, kurš jautā ir “nemierīgs”, un nemiers ir labākais līdzeklis pret rutīnu, pret to vienmuļo ikdienu, kas nomāc dvēseli. “Nekad nepagurstiet uzdot jautājumus”, viņš mudināja.
Noslēgumā pāvests vēlreiz atgādināja, ka Dievs mūs mīl tādus, kādi mēs esam, nevis tādus, kādi mēs gribētu būt, vai tādus, kādus mūs sabiedrība gribētu redzēt. Dievs mūs mīl tādus, kādi esam – ar visām mūsu nepilnībām un trūkumiem, un labo gribu iet dzīvē uz priekšu. “Uzticieties Dievam, jo Viņš ir Tēvs”, piekodināja Francisks. Dievs ir Tēvs, kurš mūs mīl un vēl mums labu. Tas nav pārāk viegli. Tāpēc mums ir dota Kunga Māte. Viņa ir arī mūsu Māte, un viņa mums palīdz. “Nebīstieties, esiet droši, ejiet uz priekšu, apzinoties, ka Dievs savā mīlestībā jūs sargā. Dievs mūs mīl. Atkārtosim to visi kopā: Dievs mūs mīl.”
