Pāvests: dzīves vētrās sauksim: "Kungs, glāb mani!"
Silvija Krivteža - Vatikāns
Jēzus dāvā mums drosmi un atgādina, ka mūsu dzīves nemierīgajos ūdeņos mēs neesam vieni. Viņš ir kopā ar mums un var mūs glābt, uzvarot mūsu ļaunumu, vājumu un bailes, – uzrunā pirms lūgšanas "Kunga eņģelis" sacīja Svētais tēvs
Pēteris, izkāpis no laivas, gāja pa jūras virsmu pie Jēzus, bet redzot stipro vēju, nobijās un, sākdams grimt, iesaucās: "Kungs, glāb mani!" Pāvests mudināja, lai arī mēs savas dzīves vētrās sauktu: "Kungs, glāb mani!"
Svētais tēvs skaidroja Mateja evaņģēlija fragmentu, kurā aprakstīts neparasts notikums. Jēzus nakts laikā iet pa Galilejas jūru, lai satiktu savus mācekļus (sal. Mt 14, 22-33). Evaņģēlijā lasām: "Jēzus lika mācekļiem kāpt laivā un pārcelties otrā krastā". Kāpēc Viņš to darīja? Lai parādītu tiem savu varenību un spēku? Taču tas nav raksturīgs Mācītājam. Tad kāpēc Viņš to darīja? – jautāja pāvests.
Staigāšanas pa ūdens virsmu notikumā slēpjas vēstījums. Tolaik ūdens plašumus uzskatīja par ļauno spēku mājvietu, ko cilvēks nespēja pārvaldīt. Vētras sabangoto ūdeņu dzelme simbolizēja haosu un atgādināja pazemes tumsu. Tagad mācekļi atrodas ezera vidū nakts tumsā: viņi baidās nogrimt, baidās nokļūt ļauno spēku varā. Un te nāk pie viņiem Jēzus, kurš iet pa ūdens virsmu, tas ir, pāri ļaunajiem spēkiem, un mierina mācekļus: "Esiet droši! Tas esmu es. Nebīstieties!" (27).
Kunga priekšā sarūk biedējošo ļauno spēku vara. Viņš, staigādams pa ūdens virsmu, vēlas mums teikt: "Nebīsties, jo tavus ienaidniekus es liku tev zem kājām!" Runa nav par cilvēkiem, bet gan par nāvi, grēku un ļauno garu. Jēzus uzvar visus ienaidniekus mūsu dēļ, piebilda Francisks.
Kristus šodien katram no mums atkārto: "Drosmi, tas esmu es, nebaidieties!". Esiet droši, tāpēc, ka es esmu šeit, tāpēc, ka jūs vairs neesat vieni dzīves sabangotajos ūdeņos. Kas jādara, kad atrodamies atklātā jūrā un esam nokļuvuši vēju varā? Kas jādara, kad mūs stindzina bailes, redzot sev visapkārt tumsu, un esam izmisuši? Tikai divas lietas. Un mācekļi mums ir piemērs. Viņi sauc un uzņem Jēzu.
Viņi sauc pēc palīdzības. Pēteris staigā pa ūdens virsmu, dodas pie Jēzus, bet redzot stipro vēju, nobīstas un, sākdams grimt, iesaucās: "Kungs, glāb mani!" (30. p.). Tā ir skaista lūgšana, kas pauž pārliecību, ka Kungs var mūs glābt, ka Viņš uzvar mūsu ļaunumu un bailes. Atkārtosim to arī mēs, īpaši "vētras" laikā: "Kungs, glāb mani!"
Viņi uzņem Jēzu savā laivā. Evaņģēlijā teikts, ka, tiklīdz Viņš iekāpa laivā, "vējš norima" (32). Kungs zina, ka mūsu dzīves laivu, tāpat kā Baznīcas laivu, apdraud pretvējš un ka jūra, pa kuru mēs kuģojam, bieži ir ļoti nemierīga. Jēzus mūs neatbrīvo no airēšanas noguruma, bet gan mudina doties ceļā, tas ir, Viņš aicina mūs stāties pretī grūtībām, lai tās kļūtu par glābšanas vietām, par iespēju satikt Viņu, piedzīvot Viņa klātbūtnes žēlastību. Patiesībā mūsu dzīves tumšajos brīžos Viņš nāk mums pretī, lūdzot, lai mēs viņu uzņemam, kā tajā naktī uz Galilejas ezera.
Pāvests, kā ierasti, aicināja uzdot jautājumus: kā es rīkojos baiļu brīžos? Vai es eju viens, cīnos tikai ar saviem spēkiem, vai arī aicinu Kungu? Un kāda ir mana ticība? Vai es ticu, ka Jēzus Kristus ir stiprāks par augstajiem viļņiem un nelabvēlīgiem vējiem? Bet pats galvenais: vai es airēju kopā ar Viņu? Vai es pieņemu Viņu, vai es ierādu Viņam vietu savas dzīves laivā, vai es uzticu stūri Viņam? Lai Jaunava Marija, Jūras zvaigzne, palīdz mums saskatīt Jēzus gaismu savas dzīves tumšajos brīžos.
