Esiet "labā jūra", "viesmīlīga osta", esiet "miera bāka"!

Inese Šteinerte - Vatikāns

Vispirms – jūra. Tā ir tikšanās vieta starp monoteiskajām reliģijām, starp grieķu, latīņu un arābu domu, starp zinātni, filosofiju un tiesībām, kā arī daudzām citām realitātēm. Francisks Vidusjūru salīdzināja ar lielu Tiberiādi, jeb Galilejas jūru. Kristus laikā ap to dzīvoja daudzi dažādu tautību, reliģisko kultu un tradīciju pārstāvji. Šeit noritēja arī Jēzus publiskās dzīves lielākā daļa. “Lūk, kāda atbilde nāk no Vidusjūras,” teica pāvests, “šī mūžīgā “Galilejas jūra” konfliktu izraisītajai šķeltniecībai aicina likt pretim “sadzīvošanu starp atšķirībām”.” “Atrazdamās krustcelēs starp ziemeļiem un dienvidiem, starp austrumiem un rietumiem, Vidusjūra sevī koncentrē visas pasaules izaicinājumus,” teica Francisks. Viņš pieminēja klimata izaicinājumus, atzīmējot, ka šeit tie tiek izjusti visātrāk.

“Brāļi un māsas,” pāvests  vērsās pie konferences “Vidusjūras tikšanās” dalībniekiem, “mūslaiku konfliktu jūrā esam šeit, lai izvērtētu Vidusjūras ieguldījumu, lai tā atkal kļūtu par “miera laboratoriju”.” Francisks aicināja atcerēties, ka “ar ieročiem karo, nevis panāk mieru, un ar varas kāri atgriežas pagātnē, nevis ceļ nākotni.” Ar ko sākt, lai ļautu iesakņoties mieram? Jēzus savu darbību Galilejas krastos sāka ar cerības piešķiršanu nabadzīgajiem, nosaucot tos par “svētīgiem”. “Ir jāsāk tieši no turienes, no pēdējo bieži vien pieklusinātā sauciena,” norādīja svētā Pētera pēctecis. 

Šodien cilvēku sadzīves jūra nav droša un nedrošība skar arī skaisto Marseļu. Taču, tur, kur ir nedrošība, ir arī noziedzība, kur ir materiālais, izglītības, darba, kultūras un reliģiskais trūkums, rodas augsne mafijai un nelegālai tirdzniecībai. Lai teiktu “nē” nelegālām darbībām un “jā” solidaritātei, nepietiek ar institūciju devumu, bet ir nepieciešami “sirdsapziņas čuksti”. Pāvests uzsvēra, ka patiesā sociālā nelaime nav vis problēmu pieaugums, bet gan rūpju par tuvāko mazināšanās. Tāpēc viņš uzdeva vairākus jautājumus: kam šodien rūp jaunieši, kas ir atstāti vieni un kļūst par viegliem kriminālo grupējumu un prostitūcijas upuriem? Kam rūp cilvēki, kas paverdzināti darbā, kuram patiesībā bija jādara viņus brīvākus? Kam rūp nobijušās ģimenes, kuras ir nedrošas par nākotni un baidās laist pasaulē bērnus? Kas uzklausa vientuļo veco ļaužu nopūtas, kuri tā vietā, lai tiktu cienīti, tiek pamesti un kuriem tiek piedāvāta “saldas nāves” perspektīva, kas patiesībā ir sāļāka par jūras ūdeni? Kurš padomā par nedzimušajiem bērniem, kas tiek iznīcināti tiesību uz progresu vārdā, kas patiesībā ir regress? Kurš ar iejūtību paraugās tālāk par savu krastu, lai uzklausītu sāpju kliedzienus, kas skan no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem? Pāvests domās pievērsās daudzajiem kristiešiem, kuriem ir jāatstāj sava zeme, vai arī jādzīvo apstākļos, kur netiek atzītas viņu tiesības un kur tie nevar baudīt pilnīgu pilsonību. Francisks pieminēja arī migrantu sāpes, kuriem viņš vēlējās veltīt savu pārdomu otro daļu, kavējoties pie “ostas” simbola.

“Marseļas osta gadsimtiem ilgi ir uz jūru, Franciju un Eiropu atvērtas durvis,” atzīmēja Romas bīskaps. “No šejienes daudzi ir devušiem meklēt darbu un nākotni uz ārzemēm, daudzi ir izgājuši pa kontinenta durvīm ar cerības pilniem čemodāniem.” Francisks izteica nožēlu, ka daudzas Vidusjūras ostas ir aizvērušas savas durvis, baidoties no “invāzijas”. “Taču, tas, kurš riskē ar savu dzīvību, nav invazors, viņš ilgojas, lai viņu pieņem,” apliecināja pāvests. Viņš norādīja, ka Vidusjūra kliedz pēc taisnības. Tās vienā krastā ir labumu pārmērība, konsumisms un izšķērdība, bet otrā nabadzība un nedrošība. Plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem nekad nav bijusi tik dziļa, kā šobrīd.

Francisks pieminēja pāvesta Pāvila VI savulaik nosauktos “trīs pienākumus”, kas gulstas uz ekonomiski attīstītākajām nācijām. Tie ir solidaritāte, sociālais taisnīgums un universālā žēlsirdība. Diemžēl, pasaule nav sekojusi pa šiem ceļiem, bet novirzījusies uz alkatības takas, kas rada nevienlīdzību. “Mēs visi redzam, cik grūti ir pieņemt, aizsargāt, veicināt cieņu un integrēt personas, kuras netiek gaidītas, taču galvenais kritērijs nevar būt savas labklājības saglabāšana, bet gan cilvēka cieņas aizsardzība,” sacīja pāvests. Tos, kuri meklē patvērumu, viņš aicināja neuzlūkot kā smagumu, bet gan kā brāļus, jo tad būs iespējams viņus uztvert kā dāvanas. Lai novērstu paverdzināšanu, viņš rosināja nodrošināt legālu ieceļošanu plašam migrantu skaitam, atzīmējot, ka tas būs iespējams, ja Eiropas kontinenta zemes tos pieņems vienlīdzīgā veidā.

Vēršoties pie bīskapiem un visiem kristiešiem, Svētais tēvs pamudināja izvēlēties mīlestības Evaņģēliju par pastorālās darbības ceļvedi. “Mēs neesam aicināti apraudāt pagājušos laikus, vai pārdefinēt Baznīcas nozīmi, bet esam aicināti liecināt, tāpat neesam aicināti izdaiļot Evaņģēliju ar vārdiem, bet piešķirt tam miesu,” teica Francisks. “Lai Baznīca kļūst par cerības ostu tiem, kas to pazaudējuši,” skanēja pāvesta aicinājums.

Trešais tēls, ko Svētais tēvs bija izvēlējies par savu pārdomu pamatu, ir bāka. Tā apgaismo jūru un palīdz saskatīt ostu. Pāvests izteica ideju par Vidusjūras baseina valstu Bīskapu konferences izveidošanu, lai diecēzēs varētu nodrošināt labāku garīgo un cilvēcisko palīdzību brāļiem un māsām, kuri to šeit meklē.

Noslēgumā Romas bīskaps aicināja pievērsties jauniešu vajadzībām, norādot, ka viņi ir “gaisma, kas iezīmē nākotnes kursu”. Marseļa ir universitātes pilsēta ar apmēram 35 tūkstošiem studentu, no kuriem 5 tūkstoši ir ārzemnieki. “No kurienes lai sāk aust attiecības starp kultūrām, ja ne no universitātes,” viņš jautāja. Jaunieši tajās nobriest satiekoties, iepazīstoties un atklājot atšķirīgas kultūras un kontekstus. Tādā veidā tiek nojaukti aizspriedumi, dziedēti ievainojumi un novērsta fundamentālisma retorika. Taču, izglītības izaicinājums skar ne tikai studentus, bet katru cilvēka formācijas vecumu. Pāvests teica, ka jau kopš bērnības, esot kopā ar citiem, var pārvarēt daudzas barjeras un aizspriedumus, attīstīt savu identitāti savstarpējas bagātināšanās kontekstā. “Šajā ziņā labu ieguldījumu var sniegt Baznīca ar saviem formācijas tīkliem un “radošu brālīgumu”,” norādīja Francisks. Viņš izcēla arī “Vidusjūras teoloģijas” jēdzienu, kas oriģinālā veidā spētu veicināt ekumenisko gājumu starp kristiešiem un dialogu starp dažādu reliģiju ticīgajiem.

“Ejiet uz priekšu,” iedrošināja pāvests “Vidusjūras tikšanās” dalībniekus. Esiet “labā jūra”, kas stājas pretim mūsdienu nabadzībai ar solidāru sinerģiju! Esiet “viesmīlīga osta”, kas apskauj tos, kuri meklē labāku nākotni! Esiet “miera bāka”, kas caur tikšanās kultūru satricina vardarbības un karu tumšos bezdibeņus!