Pāvests aicina rast visreālāko un iespējamāko kara atrisinājumu Ukrainā

Inese Šteinerte - Vatikāns

Francijas televīzijas pārstāvis atzīmēja, ka pontifikāta sākumā Francisks devās uz Lampedūzu, kur nosodīja vienaldzību. Jau 10 gadus viņš nebeidz prasīt Eiropai būt solidārai. Vai tas nozīmē, ka šī prasība nav sadzirdēta un pāvests šajā ziņā būtu izgāzies?

 “Es teiktu, ka nē,” apliecināja Francisks. Viņš izteica gandarījumu, ka šodien vērojama apziņa par migrācijas problēmu. Pakavējies pie atsevišķu migrantu stāstiem, ko iezīmē terors nometnēs un nedrošība uz jūras, pāvests uzsvēra, ka viņus nedrīkst sūtīt atpakaļ, ka tie ir jāpieņem, jāpavada un jāintegrē. “Ja tu nevari viņu integrēt savā zemē, tad pavadi un integrē viņu viņa zemē, bet neatstāj šo cietsirdīgo cilvēku pārvadātāju rokās,” aicināja Francisks.

Otru jautājumu uzdeva aģentūras “France Presse” žurnālists. Viņš atzīmēja, ka Francijas valdība gatavojas apstiprināt likumu par eitanāziju. Vai pāvests domā, ka prezidents Makrons, kuru Svētais tēvs satika šī ceļojuma laikā, varētu kaut ko mainīt?

Francisks pastāstīja, ka šoreiz ar prezidentu Makronu par eitanāziju nav runāts, taču par to ir runāts citā tikšanās reizē, kad viņš apmeklēja Vatikānu. “Es viņam skaidri izteicu savu nostāju: ar dzīvību nejoko, nedz ar tās sākumu, nedz beigām,” teica pāvests.

Francisks ieteica izlasīt 1907. gadā sarakstīto Roberta Hjū Bensona grāmatu “Pasaules valdnieks”, kurā autors futūristiskā veidā attēlo nākotni, kur tiek nolīdzinātas visas atšķirības, noņemtas visas sāpes, tai skaitā pielietojot eitanāziju kā vieglu nāvi, un kur tiek veikta selekcija vēl pirms cilvēka piedzimšanas. Pāvests norādīja, ka jau pagājušā gadsimta sākumā grāmatas autors ir paredzējis pašreizējos konfliktus. Svētais tēvs aicināja:

 “Šodien uzmanīsimies no ideoloģiskajām kolonizācijām, kas sagrauj cilvēka dzīvi, kas nostājas pret viņa dzīvību. Šodien pastāv vēlēšanās izdzēst, piemēram, vecvecāku dzīvību, lai arī cilvēciskās bagātības tiek nodotas caur vecvecāku un mazbērnu dialogu. Vecvecāki tiek “izdzēsti”, viņi nav vajadzīgi. Ar dzīvību spēlēties nedrīkst!”

Noslēgumā, aģentūras ABC žurnālists pievērsās situācijai Ukrainā, jo īpaši jautājumam par bērnu atgriešanu. Pāvesta sūtnis Mateo Dzupi bija devies misijās uz Kijivu un Maskavu. Viņš tikko ir atgriezies no Pekinas. Vai pāvests izjūt frustrāciju par to, ka misija joprojām nav devusi konkrētus rezultātus?

 “Tas tiesa, frustrācija ir jūtama, jo Vatikāna valsts sekretariāts dara visu iespējamo, lai palīdzētu,” teica pāvests. Viņš apgalvoja, ka ir kaut kas, kas bērnu atgriešanas ziņā norisinās labi. “Taču šis karš,” piebilda Francisks, “man liek domāt, ka uz to tiek liktas intereses, ka tā nav tikai krievu un ukraiņu problēma, bet ka tas ir, lai pārdotu ieročus, vai zini, lai tirgotu ieročus.” Svētais tēvs pastāstīja, ka pirms dažiem mēnešiem kāds viņam teicis, ka šodien vislielāko peļņu nesošās investīcijas ir ieroču fabrikas, proti, nāves fabrikas.

 “Ukraiņu tauta ir mocekļu tauta, kurai ir moceklības vēsture, vēsture, kas liek ciest,” sacīja pāvests. Viņš atgādināja, ka tā nav pirmā reize, jau Staļina laikos ukraiņu tauta daudz, daudz, daudz cieta. “Taču mēs nedrīkstam spēlēties ar šīs tautas moceklību, mums ir jāpalīdz atrisināt lietas visiespējamākajā veidā – visreālākajā un visiespējamākajā veidā,” uzsvēra pāvests, piebilstot, ka karos reālais ir iespējams.

Svētais tēvs aicināja nelolot ilūzijas, ka rīt divi līderi, kuru valstis atrodas karā, ies kopā pusdienot. Taču, cik tālu varam tikt tajā, kas ir iespējams? Ir jābūt pazemīgiem, bet jādara iespējamais. Pāvests atzīmēja, ka ir kāda zeme, kas atkāpjas un nedod vairs ieročus. “Sākas process, kur ukraiņu tauta būs mocekle, bez šaubām. Un tas ir ļoti ļauni,” teica Francisks.

Preses konferences noslēgumā pāvests vēlreiz atgriezās pie migrantu tematikas. Viņš atzīmēja, ka ir piecas zemes, kuras visvairāk cieš daudzo migrantu ierašanās dēļ, taču dažās no šīm zemēm ir gandrīz tukši ciemati, kuros dzīvo mazāk kā 20 sirmgalvji. Francisks aicināja, lai šie ciemati pacenšas integrēt migrantus. “Ir vajadzīgs darbaspēks, Eiropai ir vajadzīgs darbaspēks,” sacīja pāvests, atzīmējot, ka labi pārvaldīta migrācija ir bagātība.