Pāvests: būsim tuvi katram cilvēkam un katrai kultūrai
Silvija Krivteža - Vatikāns
"Pirmdien es atgriezos no Mongolijas. Vēlos pateikties visiem, kuri ar savām lūgšanām mani pavadīja vizītes laikā, vēlos vēlreiz izteikt pateicību valsts amatpersonām, kas mani svinīgi uzņēma, jo īpaši prezidentam Hurelsuham, kā arī bijušajam prezidentam Enkbajaram, kurš oficiāli uzaicināja mani apmeklēt šo valsti. Es ar prieku domāju par katoļu Baznīcu Mongolijā un tās cēlo un gudro tautu, kas man izrādīja tik lielu sirsnību un mīlestību. Šodien es vēlos jūs ievest apustuliskā ceļojuma sirdī," uzrunājot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus, teica pāvests.
"Kāds varētu jautāt: kāpēc pāvests dodas tik tālu, lai apmeklētu skaitliski mazu ticīgo pulciņu? Tāpēc, ka arī tur, tālu no pasaules uzmanības prožektoru gaismas, ir iespējams saskatīt Dieva klātbūtnes zīmes, jo Dievs neskatās uz ārējo izskatu, bet gan uz sirdi (sal. 1 Sam 16, 7). Kungs nemeklē slavenas skatuves, bet gan vienkāršas sirdis, kuras ilgojas un mīl Viņu bez izlikšanās, bez vēlmes izcelties pār citiem. Un man bija dāvāta žēlastība Mongolijā satikt pazemīgu un priecīgu Baznīcu, kas ir Dieva sirdī, un es redzēju viņu neviltoto prieku par iespēju būt dažas dienas Baznīcas uzmanības centrā," sacīja Romas bīskaps.
Mongolijas ticīgo kopienai ir aizkustinoša vēsture, turpināja pāvests. Šī kopiena radās no Dieva žēlastības, pateicoties misionāru apustuliskajai dedzībai, kuri pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem ieradās nepazīstamā zemē, lai sludinātu Evaņģēliju. Misionāri iemācījās vietējo valodu, un, lai gan nāca no dažādām tautām, viņi izveidoja katolisku kopienu, un katrā kopienā, lai cik maza un nabadzīga tā būtu, ir klātesošs Kristus. Francisks uzsvēra, ka vārds "katolisks" nozīmē "universāls". Runa nav par universālumu, kas homoloģizē, bet universālumu, kas inkulturē. Pēc pāvesta teiktā, vārds "katolisks" nozīmē "inkulturēts universālums", kas nes labumu visiem cilvēkiem. Baznīca liecina par Jēzus mīlestību ar lēnprātību, vispirms ar dzīves piemēru, un tikai tad ar vārdiem, priecīga par savu patieso bagātību - kalpošanu Kungam un saviem brāļiem un māsām, uzsvēra Francisks.
Šī jaunā Baznīca dzima no mīlestības, kas ir labākā ticības liecība, sacīja pāvests. "Savas vizītes noslēgumā man bija prieks iesvētīt un svinīgi atklāt "Žēlsirdības māju" - pirmo Mongolijā īstenoto karitatīvo projektu. Māja, kas ir vietējo kristiešu vizītkarte, aicina arī mūsu kopienas būt par žēlsirdības mājām: atvērtām un viesmīlīgām vietām, kur katrs cilvēks var saņemt Dieva žēlsirdību, kas pieceļ un dziedina. Tā ir Baznīcas Mongolijā liecība, kas ar saviem dažādu tautību misionāriem priecīgi kalpo cilvēkiem. Jo šie misionāri devās uz Mongoliju nevis veikt prozelītismu, jo tas nav evaņģēliski, bet dzīvot tautas vidū, pieņemt tās kultūru, runāt un sludināt Evaņģēliju tās valodā," skaidroja Svētais tēvs.
Francisks atzina, ka vizītes ietvaros viņam bija izdevība atklāt šīs zemes skaistumu, iepazīt daudzus cilvēkus, uzklausīt viņu dzīves stāstus, novērtēt viņu reliģiskos meklējumus. Reliģijas ir aicinātas piedāvāt pasaulei to harmoniju, ko nevar sniegt progress, sacīja pāvests. "Es esmu pateicīgs par pagājušajā svētdienā notikušo starpreliģisko un ekumenisko sanāksmi. Mongolijai ir spēcīga budisma tradīcija, un tajā ir daudz cilvēku, kuri savu reliģiozitāti izdzīvo klusumā, nesavtīgi kalpojot citiem un cīnoties ar savām kaislībām. Padomāsim, cik daudz labā sēklu, paslēptu dziļi zemē, liek uzplaukt pasaules dārzam, kamēr mēs parasti dzirdam tikai krītošu koku skaņas! Arī mums patīk skandāli. Skaties, cik nožēlojami redzēt nokritušu koku, cik lielu troksni tas radīja. Bet vai tu neredzi mežu, kas aug katru dienu? Jo tas aug klusumā. Mēs esam aicināti saskatīt un atpazīt labo. Tā vietā bieži vien mēs vērtējam citus tikai tiktāl, ciktāl tie atbilst mūsu priekšstatiem. Tāpēc ir svarīgi, kā to dara mongoļu tauta, vērst savu skatienu augšup, uz labestības gaismu. Tikai sākot ar labā atzīšanu, mēs varam veidot kopīgu nākotni un novērtējot otru, mēs varam palīdzēt viņam pilnveidoties", skaidroja pāvests.
"Es ierados Āzijas sirdī, un tas man nāca par labu. Ir labi uzsākt dialogu ar šo lielo kontinentu, pieņemt tā vēstījumus, iepazīt tā gudrību un skatījumu uz lietām. Es priecājos par iespēju tikties ar mongoļu tautu, kas kopj savas saknes un tradīcijas, ciena savus vecākos un dzīvo harmonijā ar apkārtējo vidi: tā ir tauta, kas raugās debesīs un jūt radīšanas elpu. Domājot par Mongolijas bezgalīgajiem un klusajiem plašumiem, ļausimies pamudinājumam paplašināt sava skatiena robežas, lai mēs varētu saskatīt labo citos un spētu paplašināt savus horizontus. Pacelsim savu skatienu uz augšu, atvērsim savu sirdi, jo tā vēlas augt, mīlēt un būt kopā ar līdzcilvēkiem," uzrunas noslēgumā aicināja Svētais tēvs.
Pāvests apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas, kā arī jauniešus, slimniekus, vecos ļaudis un jaunlaulāto pārus.
