Pāvests COP28: "Noliksim pie malas domstarpības, apvienosim spēkus!"
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Vēršoties pie pasaules valstu vadītājiem, kuri piedalās konferencē, pāvests uzdod jautājumu: “Vai mēs strādājam dzīvības vai nāves kultūras labā?”. Un viņš turpina: “Es jūs ļoti lūdzu: izvēlēsimies dzīvību, izvēlēsimies nākotni! Ieklausīsimies zemes vaidos, saklausīsim trūcīgo saucienus, pievērsīsim savu ausi jauniešu cerībām un bērnu sapņiem! Mēs esam ļoti atbildīgi par to, lai viņiem netiktu atņemta nākotne”.
Pašreizējās klimata pārmaiņas izraisa globālā sasilšana, kuras galvenais cēlonis ir siltumnīcas efekta gāzu vairošanās atmosfērā. Tas savukārt ir ekosistēmai kaitīgas cilvēka darbības rezultāts. Vēlme ražot un iegūt ir kļuvusi par apsēstību un novedusi pie neierobežotas alkatības. Tādējādi vide ir padarīta par izmantošanas objektu. Pēkšņās klimata pārmaiņas izklausās kā brīdinājums apturēt šo neprātīgo visvarenības izpausmi. Pazemīgi un drosmīgi atzīsim savus ierobežojumus – aicina pāvests.
Viņš norāda, ka lielākais šķērslis klimata pārmaiņu izaicinājumu risināšanai ir savstarpējās šķelšanās un vienprātības trūkums. Īpaši jūtami ir mēģinājumi vainot nabagus un lielo dzimstību trūcīgajās zemēs. Taču tā nav nabagu vaina, jo gandrīz puse pasaules iedzīvotāju ir nabadzīgi, un viņi ir atbildīgi tikai par 10% no visām emisijām. Viņi ir notiekošā upuri – uzsver Francisks. Plaisa starp nedaudziem bagātajiem un nabagiem nekad nav bijusi tik liela.
Kāda būtu izeja? – jautā pāvests. Kopīgs ceļš, multilaterālisms jeb daudzpusība. Pasaule kļūst tik daudzpolāra un tajā pašā laikā tik sarežģīta, ka efektīvai sadarbībai ir nepieciešams cits ietvars. Nepietiek domāt tikai par spēku samēru. Ir jāizvirza universāli un efektīvi noteikumi. Ir jāatjauno uzticēšanās, kas ir daudzpusības pamatā. Tas attiecas gan uz rūpēm par radību, gan arī uz mieru. Šie abi jautājumi ir ļoti aktuāli un cieši saistīti. Cik daudz enerģijas cilvēce izšķiež šobrīd notiekošajos karos – Izraēlā un Palestīnā, Ukrainā un citur pasaulē. Konflikti problēmas neatrisina, tie tās tikai palielina. Cik daudzi resursi tiek izšķiesti ieroču ražošanai, kas iznīcina cilvēku dzīvības un grauj mūsu kopīgās mājas, tas ir, izposta apkārtējo vidi! Pāvests atkārto jau savā enciklikā Fratelli tutti un Pāvila VI enciklikā Populorum progressio izteikto ierosinājumu no naudas, kas tiek novirzīta ieročiem un citiem militārajiem izdevumiem, izveidot vispasaules fondu bada izskaušanai un nabadzīgo zemju attīstības atbalstam.
Klimata pārmaiņas norāda uz nepieciešamību pēc pārmaiņām politikas laukā – saka Francisks. Viņš uzskata, ka ir jāmaina kurss – nevis daļēji jāmaina, bet ir jāvirzās uz priekšu kopā pa jaunu ceļu. Pieminot 1992. gada Riodežaneiro konferenci, kas pavēra ceļu cīņai ar klimata pārmaiņām, un 2015. gadā noslēgto Parīzes vienošanos, pāvests aicina apņēmīgi turpināt ceļu un dot cilvēcei konkrētu cerības zīmi. Viņš pauž vēlēšanos, lai šī COP28 konference kļūtu par pagrieziena punktu, apliecinot skaidru un taustāmu politisko gribu paātrināt ekoloģisko pārveidi. To jādara efektīvi, saistoši un viegli pārskatāmā veidā. Šajā sakarā Francisks norāda uz četrām jomām – energoefektivitāti, atjaunojamajiem resursiem, fosilā kurināmā izskaušanu un tāda dzīves veida veicināšanu, kas būtu mazāk atkarīgs no fosilā kurināmā.
Lūdzu, iesim uz priekšu, nevis atpakaļ – mudina pāvests pasaules līderus. Lai 2024. gads ir pagrieziena punkts! Viņš atgādina, ka tieši pirms 800 gadiem, tas ir, 1224. gadā Francisks no Asīzes sacerēja “Slavas dziesmu radībai”. “Arī es, kas nesu Franciska vārdu”, viņš saka, “vēršos pie jums ar dedzīgu lūgumu: noliksim pie malas domstarpības un apvienosim spēkus! Un ar Dieva palīdzību izklīdināsim kara un vides iznīcināšanas tumsu, un pārveidosim savu kopīgo nākotni gaismas rītausmā”.
