Pāvests Pasaules Miera dienā: mākslīgajam intelektam jākļūst par miera instrumentu
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Vēstījumā pāvests vēršas pie visas Baznīcas, pasaules tautām un to vadītājiem, dažādu reliģiju un sabiedrības pārstāvjiem, un visiem mūsdienu vīriešiem un visām sievietēm, un aicina pārdomāt mākslīgā intelekta ietekmi uz mieru pasaulē. Viņš mudina pieņemt saistošus mērus, kas regulētu tā attīstību un izmantošanu.
Francisks atgādina, ka jaunajām tehnoloģijām vienmēr ir jābūt vērstām uz miera un kopējā labuma meklējumiem, tām jākalpo indivīdu integrālajam labumam un kopienu attīstībai. Viņš mudina pasaules līderus rūpēties par to, lai mākslīgā intelekta attīstīšana kalpotu brālībai un mieram.
Svētie Raksti apliecina, ka Dievs dāvāja cilvēkiem savu Garu, lai piepildītu tos ar “gudrību, izmanību un zināšanām visādiem darbiem” (Izc 35, 31). Cilvēks ir radīts pēc Dieva attēla un līdzības. Intelekts ir cilvēkam piešķirtās cieņas izteiksme. Viņš var brīvi un apzināti atbildēt Dieva mīlestībai. Zinātne un tehnika sevišķā veidā liecina par cilvēka prāta lielumu. Zinātnes un tehnikas progress, ciktāl tas kalpo labākas sabiedrības veidošanai un veicina brīvību un brālīgu vienotību, veicina arī cilvēka labklājību un pasaules pārveidi. Tāpēc pāvests neslēpj savu prieku un gandarījumu par mūsdienās panāktajiem vienreizējiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem. Vienlaikus viņš runā arī par šī progresa riskiem. “Jauno informācijas tehnoloģiju ievērojamais progress, īpaši digitālajā jomā, rada aizraujošas iespējas un nopietnus riskus, kas nopietni ietekmē centienus pēc taisnīguma un saskaņas starp tautām”, viņš raksta. “Tāpēc ir jāuzdod sev daži steidzami jautājumi. Kādas būs jauno digitālo tehnoloģiju vidējā un ilgtermiņa sekas? Un kādu ietekmi tās atstās uz indivīdu un sabiedrības dzīvi, uz starptautisko stabilitāti un mieru?”
Informātikas un digitālo tehnoloģiju attīstība pēdējo gadu desmitu laikā jau ir sākusi radīt nopietnas izmaiņas globālajā sabiedrībā un tās dinamikā. Jauni digitālie rīki ienes izmaiņas komunikācijā, valsts pārvaldē, izglītībā, patēriņā, savstarpējās attiecībās un neskaitāmos citos ikdienas dzīves aspektos.
Turklāt tehnoloģijas, kurās izmanto dažādus algoritmus, no internetā atstātajām digitālajām pēdām var iegūt datus, kas ļauj kontrolēt cilvēku ieradumus komerciāliem vai politiskiem mērķiem, bieži vien viņiem nezinot, tādējādi ierobežojot viņu apzināto izvēles brīvību. Faktiski tīmeklī, kam raksturīga informācijas pārpilnība, var strukturēt datu plūsmu atbilstoši atlases kritērijiem, ko lietotājs ne vienmēr uztver.
Ņemot to visu vērā, pāvests atgādina, ka zinātniskie pētījumi un tehnoloģiskie izgudrojumi nav atrauti no realitātes un nav “neitrāli”, bet ir pakļauti kultūras ietekmei. To sasniegumi ir specifiski cilvēciskas pieejas apkārtējai pasaulei rezultāts, un tiem vienmēr piemīt ētiska dimensija, kas ir cieši saistīta ar to cilvēku lēmumiem, kuri izstrādā eksperimentus un virza ražošanu pretī konkrētu mērķu sasniegšanai.
Tas attiecas arī uz dažādiem mākslīgā intelekta veidiem, jo to ietekme neatkarīgi no pamatā esošās tehnoloģijas ir atkarīga ne tikai no to koncepcijas, bet arī no to īpašnieku un izstrādātāju mērķiem un interesēm, kā arī no situācijām, kurās tie tiek izmantoti.
Līdz ar to mēs nevaram a priori pieņemt, ka mākslīgā intelekta attīstība labvēlīgi ietekmēs cilvēces nākotni un mieru starp tautām – raksta Francisks. Pozitīvs rezultāts būs iespējams tikai tad, ja mēs parādīsim, ka spējam rīkoties atbildīgi un respektēt tādas cilvēciskās pamatvērtības kā iekļaušana, caurspīdīgums, drošība, taisnīgums, konfidencialitāte un uzticamība.
No tā izriet nepieciešamība stiprināt vai pat radīt tādus organismus, kas nodarbotos ar ētisko jautājumu izpēti un mākslīgā intelekta izmantotāju tiesību aizsardzību. “Tāpēc mūsu pienākums ir paplašināt savu skatījumu un virzīt tehniski-zinātnisko pētniecību miera un kopējā labuma virzienā, lai kalpotu cilvēka un kopienas integrālai attīstībai. Tehnoloģiju attīstība, kas neveicina visas cilvēces dzīves kvalitātes uzlabošanos, bet, gluži pretēji, saasina nevienlīdzību un konfliktus, nekad nevarēs tikt uzskatīta par patiesu progresu”, lasām pāvesta vēstījumā Pasaules miera dienai.
Dokumenta turpinājumā Francisks aplūko ar mākslīgo intelektu saistītos antropoloģiskos, izglītības, sociālos un politiskos izaicinājumus.
Dažu rīku spēja veidot saturu, piemēram, negarantē to uzticamību. Pāvests norāda, ka tas rada nopietnu problēmu tad, kad mākslīgais intelekts tiek izmantots dezinformācijas kampaņās, kas izplata viltus ziņas un izraisa pieaugošu neuzticību saziņas līdzekļiem.
Šo tehnoloģiju ļaunprātīgai izmantošanai var būt arī citas negatīvas sekas, piemēram, diskriminācija, iejaukšanās vēlēšanu procesos, tādas sabiedrības izveidošana, kas uzrauga un kontrolē cilvēkus, digitālā atstumtība un no kolektīva arvien vairāk atdalīta individuālisma saasināšanās. Tie visi ir draudi mieram.
Pēc tam Francisks brīdina par riskiem demokrātiskām sabiedrībām un mierīgai līdzāspastāvēšanai. Dominējošā tehnokrātiskā paradigma, kas slēpjas aiz mākslīgā intelekta, liek cilvēkam, kurš domā, ka, pateicoties tehnikai, var pārsniegt visas robežas un apsēsti visu kontrolēt, riskēt pazaudēt kontroli pār sevi pašu.
Pāvests izceļ mākslīgā intelekta izraisītos smagos ētiskos jautājumus, proti, diskrimināciju, manipulācijas vai sabiedrības kontroli. Viņš norāda, ka arī automātiskajiem procesiem, kas klasificē indivīdus, var būt nopietnas konsekvences sabiedrībā, nevajadzīgi šķirojot pilsoņus. “Mēs nedrīkstam ļaut algoritmiem noteikt to, kā mēs izprotam cilvēktiesības, ļaut atstāt novārtā tādas būtiskās vērtības kā līdzjūtība, žēlsirdība un piedošana”, raksta Svētais tēvs.
Vēstījumā atklājas, ka pāvestam īpašas raizes sagādā iespēja veikt militārās operācijas, izmantojot tālvadības sistēmas. Viņš īpaši piemin letālās autonomās ieroču sistēmas un atgādina, ka sarežģītie ieroči var nonākt teroristu rokās. “Pasaulei nav vajadzīgas jaunās tehnoloģijas, kas veicinātu ieroču tirgus un to tirdzniecības negodīgu attīstību, tādējādi veicinot kara neprātu”, lasām dokumentā. “Tādā veidā pastāv risks, ka ne tikai intelekts, bet arī pati cilvēka sirds varētu kļūt arvien ‘mākslīgāka’. Visprogresīvākie tehnoloģiju sasniegumi ir jāizmanto, nevis lai veicinātu konfliktu risināšanu vardarbīgā veidā, bet lai bruģētu ceļu mieram”.
Raugoties pozitīvi, Francisks atgādina, ka mākslīgais intelekts var tikt izmantots, lai veicinātu integrālu cilvēka attīstību, ieviešot svarīgus jauninājumus lauksaimniecībā, izglītībā un kultūrā, panākot veselu tautu dzīves līmeņa uzlabošanos un veicinot cilvēku brālību un sociālo draudzību.
Runājot par mākslīgā intelekta izraisītajiem izaicinājumiem jauno paaudžu izglītošanas laukā, pāvests izceļ nepieciešamību mācīt jauniešus domāt kritiski. Mūsdienu jaunieši aug jauno tehnoloģiju vidē, un tas neizbēgami liek domāt par viņu audzināšanas, izglītības un apmācības metodēm. Viņi ir jāmāca, kā izmantot mākslīgo intelektu.
“Izglītībai mākslīgā intelekta izmantošanas jomā galvenokārt ir jākoncentrējas uz kritiskās domāšanas attīstību”, teikts vēstījumā. “Visu vecumu lietotājiem, bet jo īpaši jauniešiem, ir jāattīsta spēja analizēt, izmantojot internetā savāktos vai mākslīgā intelekta radītos datus un saturu. Skolas, universitātes un zinātnieku aprindas ir aicinātas palīdzēt audzēkņiem un speciālistiem apzināties tehnoloģiju attīstības un izmantošanas sociālos un ētiskos aspektus”.
Visbeidzot pāvests mudina starptautisko kopienu izstrādāt kopīgu vienošanos, kas regulētu mākslīgā intelekta attīstību un izmantošanu. “Iesākot jauno gadu, es lūdzos”, viņš raksta, “lai mākslīgā intelekta formu straujā attīstība neveicina jau tā daudzās nevienlīdzības un netaisnības pasaulē, bet palīdz apturēt karus un konfliktus, un atvieglot visdažādākās ciešanas, kas nospiež cilvēci”.
