Katoļu un pareizticīgo tikšanās ir kas vairāk nekā pieklājības žesti
Jānis Evertovskis – Vatikāns
“Lūgsimies un nenogurstoši strādāsim vienotības labā un stāsimies pretim miera trūkumam, kas skar daudzas pasaules malas, pat dažādus reģionus, no kuriem nākat jūs” – sacīja pāvests saviem viesiem. Viņš atsauca atmiņā dažu Austrumu pareizticīgo Baznīcu vadītāju un brāļu apmeklējumus pagājušajā gadā un apliecināja, ka šādi apmeklējumi ir ļoti vērtīgi, jo tie veicina dialogu, ar kura jautājumiem nodarbojas minētā Starptautiskā komisija.
Runājot par “tuvākmīlestības dialogu”, svētā Pētera pēctecis norādīja, ka šādi žesti, kas sakņojas vienas Kristības atzīšanā, nav tikai pieklājības vai diplomātijas akti, bet tiem ir ekleziāla nozīme (...). Svētais Jānis Pāvils II enciklikā Ut unum sint rakstīja: “Brālības atzīšana (...) ir kaut kas daudz vairāk nekā ekumeniskas pieklājības akts un veido eklezioloģisku pamatapliecinājumu”.
Kas attiecas uz “patiesības dialogu”, Romas bīskaps skaidroja, ka “mīlestības dialogs” ir jāsaprot kā “teoloģija darbībā”, kas var pavērt Baznīcu ceļā jaunas perspektīvas. Viņš to nosauca par “dialoga tuvākmīlestībā teoloģiju”. Taču līdztekus tam pastāv vēl viens komisijas darbības aspekts, un Francisks atgādināja par trim eklezioloģiska rakstura dokumentiem, kas izstrādāti, atspoguļojot tās locekļu pārstāvēto kristīgo tradīciju bagātību: runa ir par koptu, sīriešu, armēņu, malankariešu, etiopiešu, eritrejiešu un latīņu Baznīcu. “Šī bagātība,” viņš atzina, “vēl spilgtāk parāda vienas Baznīcas katoliskumu”.
Minētās komisijas darba trešā raksturiezīme saistās ar pastorālo aspektu, kas izpaužas kā ikgadēju un savstarpēju mācību vizīšu organizēšana jaunajiem priesteriem un mūkiem. Pāvests uzsvēra, ka jauniešu iesaistīšana Baznīcu savstarpējā tuvināšanā ir “Gara zīme”. Tas ir “dzīves dialogs”.
Starptautiskā teoloģiskā dialoga starp katoļu Baznīcu un Austrumu pareizticīgo Baznīcām jauktā komisija darbojas jau 20 gadu garumā. Svētais tēvs norādīja, ka 20 gadu vecums saistās ar jaunības laiku, kad tiek izdarītas izšķirošas izvēles. “Lai tad šī jubileja kalpo kā izdevība slavēt Dievu par noieto ceļu”, viņš vēlēja, “ar pateicību atceroties tos, kuri ar savu teoloģisko kompetenci un lūgšanu ir devuši savu ieguldījumu”. Pāvests arī novēlēja atjaunot pārliecību, ka pilnīgā vienotība starp Baznīcām ir ne tikai iespējama, bet arī steidzama un nepieciešama, “lai pasaule ticētu”.
Uzrunas noslēgumā Francisks piedāvāja klātesošajiem uzticēt komisijas darbu Jaunavai Marijai, lūdzoties seno brīnišķīgo lūgšanu “Tavā patvērumā”:
Tavā patvērumā steidzamies, Svētā Dieva Dzemdētāja, nenicini mūsu lūgšanas mūsu vajadzībās, bet izglāb mūs vienmēr no visām briesmām, Tu, godināmā un svētā Jaunava!
