Francisks: Medicīnisko pētījumu jomā domāt par starptautiskās kopienas labumu!
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Deklarācijā ir izcelts fundamentālais brīvības un informētās piekrišanas temats attiecībā uz klīniskajiem pētījumiem,” vēstījumā konferences dalībniekiem raksta pāvests Francisks. Viņš atzīmē, ka kopš Deklarācijas pieņemšanas, laika gaitā tajā tika izdarīti vairāki jauninājumi, kas ir ļāvuši pāriet no “pētījumiem uz pacientiem” uz “pētījumiem ar pacientiem”. Medicīnas praksē šīs pārmaiņas ir bijušas svarīgas, lai veicinātu jaunu harmoniju attiecībās starp ārstu un pacientu. “Diemžēl,” atzīmē pāvests, “slimnieka centrālā loma vēl nav kļuvusi par īstenību”. Francisks norāda, ka tā “ir jāaizsargā un jāveicina jaunajos apstākļos, kādos atrodas medicīna, kas aizvien straujāk progresē un iekļauj jaunus tehnoloģiskos un farmaceitiskos resursus, ekonomiskās intereses un komerciālās alianses, kā arī kultūras kontekstus, kuros ir viegli izmantot citus savtīgiem mērķiem.”
Pāvests atzīmē, ka īpaši jūtīgs lauks ir klīniskie pētījumi zemēs ar zemiem ienākumiem. Starptautiskā līmenī redzam daudzas netaisnības, kas nabadzīgās zemes nostāda nelabvēlīgā situācijā, aizšķērsojot tām pieeju resursiem un tādējādi liekot būt atkarīgām no bagāto zemju un industriālo uzņēmumu žēlastības, kas, šķiet, ir nejūtīgi pret tiem, kuri nespēj sevi apliecināt ekonomiski, arī tad, kad uz spēles tiek liktas fundamentālās tiesības. Šeit ietilpst arī jautājumi, kas attiecas uz tādām tehnoloģijām, kā mākslīgais intelekts. Pāvests norāda arī uz to nevienlīdzību, kas ir vērojama veselības aprūpē un klīniskajos pētījumos.
Francisks aicina respektēt medicīniskajos pētījumos iesaistīto kopienu brīvību, kas nozīmē arī kultūras respektu. Šo kopienu kultūras izpratni “nedrīkst ievainot ar tādiem zināšanu un sociālās prakses modeļiem, kurus tās neatzīst par savējiem”. “Tātad,” vēstījuma noslēgumā raksta pāvests, “atrodamies izaicinājumu priekšā, kas liek uzdot jautājumus par globālo taisnīgumu attiecībā uz veselības aprūpi. Pēc pandēmijas pieredzes esam redzējuši, cik svarīgi šajā jomā ir nodrošināt tādas pārvaldības formas, kas ir pārākas par atsevišķu nāciju norādījumiem.” Šajā sakarā Francisks aicina “veicināt tādu domāšanu, kas ir mērķēta uz starptautiskās kopienas labumu, un kas efektīvā veidā kalpo visai cilvēku saimei, raugoties sociālās draudzības un universālā brālīguma perspektīvā.”
