Pāvests tiekas ar Maltas bruņinieku ordeņa diplomātiem
Inese Šteinerte - Vatikāns
Tā kā ordeņa pienākumos ietilpst arī slimnieku aprūpe, Francisks savā uzrunā pakavējās tieši pie šī pienākuma izpildes. Viņš aicināja to veikt ar mīlestību un pazemību, ar līdzjūtību un maigumu, ar kādu par slimajiem rūpējās Kristus, kurš vienā veselā savienoja sludināšanu un kalpojumu.
“Jūsu darbs nav tikai humanitārs, kā daudzām citām institūcijām. Tā ir reliģiska darbība, kas slavē Dievu kalpojot vājākajiem un liecina par to, ka viņi ir Kunga izredzētie,” teica pāvests.
Romas bīskaps izcēla arī Maltas bruņinieku ordeņa diplomātiskās aktivitātes, ko tas veic 113 valstīs un 37 misijās pie starptautiskajām organizācijām. Pāvests paskaidroja, ka “šādā veidā ordenis izceļas starptautiskajā vidē kā apustuliskās darbības instruments un būdams reliģisks ordenis, ir pakļauts Svētajam Krēslam un apliecina paklausību pāvestam kā visu reliģisko institūtu augstākais priekšnieks (itāliski: “supremo superiore”).” “Tapēc,” piebilda Francisks, “ir svarīgi, lai ordeņa diplomātiskais pārstāvis un vietējais pontifikālais legāts nodibina auglīgas sadarbības attiecības kopīgi darbojoties Baznīcas un sabiedrības labā. Tāpat arī ordeņa saikne ar pāvestu nenozīmē tā brīvības ierobežojumu, bet gan aizsardzību (“custodia”).
Arī runājot par Maltas bruņinieku ordeņa “humanitāro diplomātiju”, Svētais tēvs atgādināja, ka tai ir jānorisinās Svētā Krēsla vadībā. Pāvests precizēja, ka tas “nemazina diplomātisko pārstāvniecību nozīmi, tieši pretēji, vēl pilnīgāk ļauj tās uztvert kā ordeņa apustuliski-karitatīvās aktivitātes kanālus, kas īpaši atvērti un dāsni ir tur, kur tas visvairāk ir nepieciešams.” “Šī, jūsu diplomātijas īpašā daba, kas nebūt nemazina tās nozīmi, ir dārga liecība, daiļrunīga zīme arī citām vēstniecībām, lai arī viņu aktivitāte tiktu veltīta konkrētam tautu labumam un ievērotu visvājākos,” noslēgumā rezumēja Francisks.
